Intervija ar Alvi Hermani un Vili Daudziņu. JRT - pirmoreiz tipisks politiskais teātris

Atceros, ka kādtreiz Satori bija garas diskusijas - Balčuns tās aizsāka, ka Latvijā ir pārāk daudz sēru dienu. Vadāju pa Latviju nelielu ārzemnieku grupiņu. Brīnišķīga daba, sakoptas mājas, dārzi, tīrumi. Visādi cilvēki tika sastapti, bet ... nevajadzēja man piekrist vest viņus uz deportāciju piemiņas vietām - tās ir nekoptas, pamestas. Man bija tik kauns, tik neērti. Ebreji savos rakstos savas tautas ciešanu un prieku notikumus svin gadu tūkstošu garumā, mums nav pagājis pat gadsimts, kad esam jau paši "pārguruši" no savas vēstures. Tas nav , nekādi tas nav pareizi. Es nezinu,kam jāmainās , lai mēs uzturētu dzīvu savu vēsturisko pieredzi,lai mēs nepieļautu jaunas , vai tās pašas kļūdas jaunā izpildījumā.

Nesen pārdomāju par diktatoriem un demokrātiju. Kaut arī esmu vēstures maģistrs - nevaru iedomāties nevienu demokrātiju, kura būtu uzsākusi karus, kura būtu nežēlīgi iznīcinājusi savus pilsoņus. Šodien pa Rīgas centru staigā orķestri un pūš un priecājās. Man tas rada šķērmu dūšu, jo tieši pirms 73 gadiem, citu maršu pavadībā Latvijā ienāca okupācijas karaspēks. Tā rakstu es, bet pasaulei jau grūti pierādīt, ka tā bija okupācija, jo Ulmanis kā vienpersonisks diktators parakstīja uzaicinājumu te laipni uzturēties krievu karaspēkam. Sekas mēs visi zinām, Baigo gadu un deportācijas. Tas viss ir izpētīts un dokumentēts, bet - manā vērtējumā - tās izkropļotās dvēsles, tā iznīcinātā ticība kolektīvam spēkam, kolektīvai atbildībai un kolektīvai nāktonei - tas jau nav nekur dokumentēts. Un mūsu mākslinieki - visi, tai skaitā Hermanis ir par vājiem, lai to parādītu, lai to aktualizētu kā pamatproblēmu, lai to risinātu. Tagad dauza pa visām bungām ,ka demokrātija ir mirusi, ka demokrātija ir strupceļā. Es saku nē - es saku vēl cīņa nav galā un nebeigsies. Es ceru un paļaujos uz mūžīgo saprāta uzvaru. Pēc vistumšākās nakts aust gaisma, pēc visgarākās ziemas nāk pavasaris. Es uz šo izrādi -Tautas ienaidnieks iešu rīt. Tad arī spriedīšu konkrētāk un dziļāk. Tagad es vienkārši saku - es ticu demokrātijai, es ticu,ka nekā labāka šobrīd nav.

Intervijā variantā, kura publicēta satori.lv un Youtube, Hermanis tieši Ušakovu nosauc par Šarikovu nevis lieto šos apzīmējumu vispārināti.

Politika ir netīrākā lieta pasaulē (liekas, Platons vai kāds cits gudrais jau labi sen to pateica). Bet kas gan varētu aizstāt demokrātiju??? Varbūt Latvijā cilvēkiem ir simpātiska ideja par kādu "stingra rakstura kārtības ieviesēju". Es saku, ka problēma ir latviešos, kas činkst par valdību, bet paši nav labāki. (Daļa) ja tiktu politiķu vietās, arī primāri parūpētos par savas ģimenes un paziņu loka labklājību pie pirmās vai otrās iespējas.

kopumā jau Hermanis nav stulbs vecis, bet iedomāties, ka cienījamie mākslinieki ir visgudrākie arī nevajag. Es arī tā uzreiz nepateikšu ko nozīmē Sofija, tomēr daudz labāk mācēšu aprēķināt laukuma integrāli vai spēka momentu. Manuprāt tieši intelektuāļi ar savām emocionālajām par un pret eiro u.c. vēstulēm, kurās nav loģisku, pamatotu argumentu, jauc galvas nicinātajam vairākumam, kurš maksā naudu par teātra biļetēm un arī JRT remontu.