Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Literatūra kā iekšējs piedzīvojums. Intervija ar Jāni Vādonu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Skribentam
S
no sirds - veiksmes pirmā darba tapināšanā! bet diez vai pamācības profesionāļiem sekmēs jūsu darba kvalitāti. un vajadzīga būs nevis lupa, bet profesionāls redaktors un korektors. visu gaišu!
skribents007
s
"Profesionāļu "literatūrā šobrīd NAV. Nav cilvēku ,kuriem vienīgais darbs ir literatūra un valsts jebkādi pabalsti( literāri vai citādāki) nav vajadzīgi. Tā ka šobrīd mani salīdzīnot ar tā sauktajiem "profesionāļem" var tikai pēc iespējām piekļūt valsts naudai,lai izdotu plašākam lokam nevajadzīgus un neinteresantus darbus.
  • 1
  • 0
skribentam007
s
augsti kulturēlajam pamācītājam Skribentam vajadzētu vismaz zināt locījumus - Vādons -Vādonam. (vai Viguls - Vigulam). Nevis Vigulim un Vādonim. varbūt, pirms spriedelējiet un pamāciet, visu mērot pēc sava augsti attīstītā intelekta latiņas, lūdzams, apgūstiet latviešu gramatikas pamatkursu. pēc tam atkal tiksimies šeit! bet virtuāls eksāmens būs jānokārto, pirms atsākam pļāpāt!
skribents007
s
piedodiet,man nav problēmu ar locījumu lietošanu,bet ar redz\i gan .Doma skrien, pirksti seko un kļūdās. kad taps pirmais romāns,dzejas krājums-pirms nodošanas iz\devniecībā pārlasīšu ar lupu.\:)
  • 2
  • 0
skribents007
s
Ir vērts padomātpar vienu. Vādonim vienskrājums desmit gados. Apšukrūmai daudz vairāk. Tādēļ nav brīnums, ka vairāk izdots dzejnieks ir dažads izpausmēs, vārdu izvēlē, ritmā, .Es mazliet dulls uz humoru. Un Apšukrīmas ironiski sadzīviskie vērojumi ir pietiekoši trāpīgi un interesanti ,lai lasītu. Vādonim un līdzīgajiem jādomā par to, lai ar nākošo krājumu(kad tāds būs) , kļūtu interesantāki,dažādāki, saistošāki. Jo pieminot lielos pēdējo desmitgādu klasiķus Ziedoni,Vācieti der padomāt- cik daudzi vispār ielūkotos viņu pēdējo krājumju rindās,ja tie būtu pirmie. Cik daudziem būtu vajadzīgs Ziedonis, ja pirmais krājums būtu '"Epifānijas"? vai nav tā , ka tikai pieradinot lasītāju pie tradicionālāka veida ,vēlāk var "piejaucēt' lasītāju? Cik daudz mēs dzejā ,kurā nav ritma, atskaņu, dažreiz neveikli stilistiski līdzekļi, piedodam autora vārda dēļ.? Sak, ko gan viņš jaunu paveicis? Un tas pats mazāk zināma autora darbā vairs neškiet saistošs?
nu re
n
un te nu mēs atduramies pret Jūsu "profesionalitātes" kritērijiem. jo Epifānijas, iespējams, ir labākais, ko Ziedonis ir uzrakstījis. bet vai ierindas lasītājs to spēja novērtēt? bet tas, ka nespēja, nenozīmē, ka Epifānijas nav meistarīgs un profesionāls darbs!
  • 1
  • 1
skribents007-njā
s
Tikai nevajag. Labi atceros cik "smagi 'tautā gāja Epifānijas. Kaut-ja tas nebūtu Ziedoņa vārds,tad varbūt pat netiktu izdotas.
  • 1
  • 1
njā
n
jo tālāk, jo greizāk, skribent.
  • 4
  • 1
Artis Ostups
A
Man sāk apnikt, ka Berelis uzdod lielākoties vienus un tos pašus (tostarp neatbildamus) jautājumus gadu pēc gada un nemaz no tā nekautrējas, necenšas izvairīties.
e.s.Blofeld
e
Varbūt Berelis sagaida, ka, jau iepriekš zinot, kādi būs jautājumi, dzejnieki būs sagatavojuši interesantas atbildes.
  • 0
  • 0
ziņkārīgais
z
Vai dzejotāji un pārējais rakstītāju pulks ir provējuši mācīties un strādāt? P.S. Vesela tā saukto "literātu" pleijāde visai attāli kaut ko nojauš par latviešu valodas pareizrakstību un gramatiku, toties skricelē makten nadzīgi - bez jebkādiem kompleksiem par šo "necilo" faktu (vismaz latviešu valodas pienācīgu prašanu).
Aivars Eipurs
A
Pareizāk būtu teikt "mūsdienu pasaules dzeja" ( ne tikai "latviešu").Atskaņas var būt, var nebūtt. Kaut arī tas ļauj, dzeju runājot un mācoties no galvas, labāk paturēt prātā tekstu. Taču tas ir tikai viens no elementiem. Iekšējam ritmam gan vajadzētu būt, lai arī nereti ne tik viegli definējamam.Galvenais ir tēlainie izteiksmes līdzekļi.Par prozas gabaliņiem jums taisnība.Tikai- nevis latviešu dzeja ir prozaiska, bet latviešu mūsdienu prozas liela daļa ir ļoti poētiska. Jā, taisnība,dzejolis ir noticis manā kā lasītāja apziņā tad, kad to lasot, man izdodas ko piedzīvot vai pārdzīvot. Līdz šim ar Kornēlijas Apšukrūmas dzeju man tā nav gadījies, bet ar Jāņa Vādona gan.
Vārds
V
bandas vadonis Aivars.. sitīs nabaga Kornēliju... kā man riebjas šī stila latvju darbinieki, bet diemžēl viņi sevi atražo nemitīgi..
  • 4
  • 1
Ina V.
I
Man ir gadījies arī ar K. Apšukrūmas dzeju. Esmu par to klusējusi un pat tā kā kautrējusies, bet slēpt nav ko. Vienreiz bija. Varbūt vienkārši mēs varētu nelietot publiski rakstnieku vārdus kā lamuvārdus? Viņi tak tomēr arī kaut ko jūt. Kā izcilības etalonu - lūdzu, bet ne kā lamuvārdu vai kā sliktas literatūras apzīmējumu.
  • 5
  • 0
ļoti jauks
ļ
jauns cilvēks
lasīdams gribētu bagāts tapt
l
Kornēlija Apškrūma, Monika Zīle, Skaidrīte Gailīte, Laima Muktupāvela... varbūt ir saprotamas "vienkāršajam" cilvēkam, tomēr bīstami tuvojas primitīvismam. Mūsdienu dzejas līmenis ir savdabīgs, ja trīs reizes izlasot tomēr nav uztverama pamatjēga, tad es, saprotams, mēģinātu vēl un vēl, bet laiks caur pirkstiem aiztek.
  • 1
  • 1
skribents007
s
Interesanta saruna. Nepieminot dzejas kvaitātes, patīkami,ka intervētais nenoliedz -vēlas rakstīt daudziem nevis mazam pulciņam. Vai mūsdienu latviešu dzeja strādā gribētam lasītājam vai vienkārši tāpēc ka tāsanāk autoram? Ne konkrēti par šo autoru,bet- diezgan primitīvas, neinteresantas teksta konstrukcijas, salīdzinājumi,kas parasti nav tēlaini ,bet piezemējoši-jatādu dzeju vairumā tiražē šobrīd, tad nākas šās dzejas,ko es saucu par "saraustītās prozas" gabaliņiem(nav tur ritma,atskaņu-tā visa ,kas kādreiz noteica-tā ir dzeja)-savā saturā ,idejiskumā nespēj nekur pacelties,lai nestu tālāk ,prom no ikdienības,ierastā,apkārt redzamā savu lasītāju.. Tad savu vietu literatūrā ieņem ,un arvien lielāku Kornēlija Apšukrūma. Nenoliegsim-viņai ir gan ironiski, no dzīves tveretas rindas, gan augstā lirika par to "zilo putnu,ko visi dzejnieki it kā apdzied. Vai Desmit gadu laikā iznākot grāmatai ,cilvēks atstāj sevi latviešu literatūrā- -nneko daudz. Vai mūsdienu dzejai jāmaina izteiksmes līdzekļi,forma, lai kļūtu potenciāajam lasītājam interesantāka? LAikam gan... Pārāk bieži izsaīts un rezultāts ir konstatējums-jā tā ir? Agrākie dzejas līderi deva rindas, kuras izlasot neradās nostatējums,bet gan pārdzīvojums. Es ticu tikai tiem autoriem,kuri atklāti saka- mani interesē mani esošie un potenciālie lasītāji. par to Vādonim paldies! Šībrīža situācijā tas ir daudz.
Ina V.
I
RE - Ziedonim pašapziņas nekad nav trūcis. Un vai tad Dieva skrīveris nav medijs? Kas gan cits? Viņam tači tiešais vads pie Paša! Ja rakstnieks nav medijs un nerāda man sakarības starp šodienu un mūžību - tad - kas tas par rakstnieku! Un par to, ko kurš atrod. Esmu dzirdējusi, ka I. Ābele, kad tiekas ar lasītājiem un šie saka- jums tur taī stāstā tā un tā, kāpēc, - jā un I. Ā. saka - man tur tiešām tā ir? Esi drošs, ka lasītājs nevar atrast to, kā romānā, piemēram, rakstniekaprāt, jau nemaz nav?
  • 0
  • 0
definīciju izmantotājiem
d
Konkrētajam lasītājam neaiziet? Bet, ja nu pašam skribentam ir grūtības ar skatu torņa izvietojumu. Turklāt vienmēr būs tādi vigudreļi vai samoduri, kas izliksies saprotam visu un atradīs nevis to, kas tur ir, bet to, kas vienīgi paša galvā. Rakstnieks tikai RETOS gadījumos ir mēdijs, biežāk viņam par tādu gribētos kļūt. Im. Ziedonis par sevi lieliski pateicis: Es esmu tikai Dieva skrīveris!
  • 0
  • 1
Ina V.
I
Redzi, ja vienam konkrētam lasītājam neaiziet, tad tas nenozīmē, ka neaiziet vispār. Masveidā jau literatūrā parasti nenotiek nekas. Jūtīgo jau pilna pasaule, bet rakstnieks taču jau pēc definīcijas ir medijs un pārraidītājs.
  • 0
  • 2
Piebilde
P
Tu vari sevī pārdzīvot līdz galvas reibonim, ja tavi izteiksmes līdzekļi nespēj pārraidīt tavu gara darbu, čiks vien sanāk. Domāju,ka dzejai, tāpat kā teātrim, literatūrai, citām mākslām ir TRĪS komponenti- Radītājs, radītājs un uztvert spējīgais.
  • 4
  • 0
Ina V.
I
Tu tā kā bērns - nav ritma un atskaņu - nav dzejas. kas tie par aplamiem priekšstatiem. Intensīvs, koncentrēts un ļoti ietilpīgs tēls un ar tā uztveri saistītais pārdzīvojums ir dzeja. Un ja mēs nevaram to uztvert, tad vaina parasti ir iekšpusē - sevī, jo vai nu trūkst jūtu audzināšanas un ir pazaudēta spēja jelko just, vai arī mūsu lasītāja un dziļu tēlu uztveres pieredze ir tik niecīga, ka nevar tikt jaunākajai dzejai klāt. Sevi uzroc, skr.!
  • 2
  • 2

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja