Grāmatas Pagaidām iesāpas elpa recenzija. Pagaidām
Vādona priekšrocības kļūst redzamas brīžos, kad viņš ir viņš pats – ar talantu, mīlestību pret valodu un drosmīgu jūtīgumu, par kuru jāmaksā valodas virves nobrāztām rokām
Jānis Vādons
14. jūnijs
Kad vīri 14. jūnijā atnāca savākt manas vecāsmātes (es viņu vienmēr saucu par omu) ģimeni, daži bija aizgājuši uz mājām lejpus pakalnam. Šie teica: – Sūtiet pakaļ, pagaidīsim.
Kas labs mūsdienu latviešu dzejā II
Gads ripo uz galapunktu. Kopsavilkumu laiks. Tomēr mans atskats arī šoreiz attiecas ne tikai uz 2012.gadu, jo šābrīža dzejas ainava veidojas un attīstās daudz plašākā kontekstā. Un arī šoreiz noteikti nepretendējot uz recenzēšanu, mana galvenā interese ir īsi un lakoniski turpināt fiksēt dažus pieturpunktus, kas aktuālo latviešu poētiku padara gan daudzšķautņainu, gan interesantu, gan atzīstamu un novērtējamu starptautiskā līmenī. Toties nopietnāka un plašāka analīze jāmeklē kultūrmedijos.
Referendumu "noturējām", visu atrisinājām?
Kā jau tas pie mums mēdz notikt, dažbrīd kļūstam apņēmības pilni, saausāmies un sasparojamies, kad tā vien šķiet, ka nu gan ies vaļā un beidzot izkustēsimies no nulles punkta, bet – rīkošanās spars apsīkst, tā arī nerealizējies nevienā taustāmā rezultātā.Skat, kopš valodas referenduma nav pagājis pat gads, bet izskatās, ka viss, par ko tā mutuļoja sabiedrība un politiķi, sen ir aizmirsts un pamests novērtā.
Kas kultūrai vēderā?
Izvēršoties diskusijai par Nacionālās attīstības plānu (NAP), jau atkal nākas brīnīties par tā tapinātāju šaurpierību.Vislielāko izbrīnu raisa situācija, ka Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie priekšlikumi NAP darba grupās, izņemot dažus, konsekventi noraidīti, kā argumentu norādot KM nespēju pierādīt to ekonomisko efektivitāti, kā arī Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Mārtiņš Krieviņa dīvainais un ciniskais apgalvojums, ka "stāvoklis šajā nozarē nebūt nav viskritiskākais"*.
Literatūra kā iekšējs piedzīvojums. Intervija ar Jāni Vādonu
Jāņa Vādona (1979) dzejoļu krājums Virve nominēts Literatūras gada balvai 2011 kā labākā debija. Autors dzimis Kuldīgā, 2002. gadā piedalījies Jauno autoru seminārā, pēc tam apguvis dzejošanas mākslu Amandas Aizpurietes meistardarbnīcā. Neraksturīgi dzejniekam – pēc dabas, šķiet, liels racionālists un pragmatiķis, katrā ziņā – racionālā loģika viņa spriedumos jūtama krietni lielākā mērā nekā iztēles loģika, kaut gan viņa pasaulē nepasakāmajam, noslēpumam un neatbildamajiem jautājumiem ierādīta prāva teritorija.
Nāvīgā uzvara
Norunu princips sabiedrības organizēšanā un vadīšanā ir ierasta parādība. Varbūt tas cilvēci ir pasargājis no pilnīgas iznīcības. Lai gan dažos laikos noteikti būtu bijis labāk, ja cilvēki nespētu vienoties. Atskatoties uz pagājušā gadsimta šausmām, kad cilvēki, kā norunājuši, dažādās pasaules malās – Krievijā, Vācijā, Itālijā, Japānā – pakļāvās diktatoru uzurpētai taisnības balsij, visvairāk satriec apjausma, ka netrūka tādu, kas baiļu impērijās redzēja savas valsts un nācijas ceļu uz skaistāku, pilnvērtīgāku dzīvi.
Dvēseļu darbnīca
Saasinātā publiskā diskusija par valsts kultūrpolitiku ir pārrāvusi klusēšanas “fronti”, un noteiktai sabiedrības daļai vienmēr tik neērtā kultūras joma beidzot vienoti, bez cakām un lēnprātības pastarpinājuma iezīmē patieso situāciju: galvenās kultūrprocesus atbalstošās institūcijas – Valsts Kultūrkapitāla fonda (KKF) – finansējums ilgstošo samazinājumu rezultātā faktiski ir zaudējis spēju pilnvērtīgi īstenot galveno funkciju – ar mērķprogrammām un konkursa (t.
Blaumanis šodien
Cik stipri skolas gados mani aizrāva fizika, tik vēsas bija manas attiecības ar matemātiku. Fizika ne vien modelē pasauli, bet briedina apjausmu par tās neizdibināmību. Nav taču nejauši, ka daudzi fiziķi bijuši izcili filozofi.Pats bieži mēdzu atsaukties uz kvantu fizikas pamatlicēja Marka Planka teikto, ka mēs, visticamāk, esam tālu no patiesības, ja kaut kas šķiet pilnīgi skaidrs.