Lai arī izstāde, kas iekārtota pils ātrijā un galerijās, sniedz tikai nelielu ieskatu mākslinieka radošajā darbībā, tomēr eksponētie darbi – ainavas, klusās dabas un kompozīcijas ir sava veida koncentrāts un Imanta Lancmaņa mākslas maģija šeit darbojas.
Imants Lancmanis (1941) pirms gada atklāja savu vērienīgo personālizstādi Imanta Lancmaņa māksla Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Retrospektīvajā izstādē skatītāji pirmoreiz varēja iepazīt vairākus glezniecības ciklus, tostarp Ozolu ciklu, kas eksponēts arī Ventspilī.
Imants Lancmanis beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (1966), vēl students būdams, sācis strādāt Rundāles pilī un kopš 1976.gada līdz 2018.gadam vadījis Rundāles pils muzeju. Daudzu zinātnisku pētījumu un publikāciju autors, saņēmis vairākus valsts apbalvojumus (Triju zvaigžņu ordenis, Atzinības krustu u. c.), 2021.gadā atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.
Līdztekus zinātniskajam darbam, ievērojamais mākslas zinātnieks gleznoja un 20. gs. 60. gadu II pusē piederēja t. s. Franču grupai Latvijas mākslā, kas vienoja māksliniekus - Maiju Tabaku, Ievu Šmiti (vēlāk Lancmani), Bruno Vasiļevski, Jānis Krievu un Juri Pudānu. Tajā laikā radītās hiperreālisma stila klusās dabas ir pārdzīvojušas laiku un joprojām nav zaudējušas savu mākslas spēku. Viena no tām, 1969.gadā radītā Klusā daba (LNMM) skatāma arī šajā izstādē, Ventspilī.
Četri gadu desmiti Rundāles pils vadītāja amatā, protams, rada pārrāvumu mākslinieka privātajā radošajā darbībā, bet Imants Lancmanis šobrīd aktīvi strādā. Viņa mākslā gūst izpausmes traģiskas un laikmetīgas tēmas, kas pārtop lielformāta figurālajās kompozīcijās ar daudzslāņainu un bagātu vēstījumu.