Igauņu mākslinieka Eduarda Vīralta (1898-1954) mākslas pasaule ir Tallinas un Tartu šaurās ieliņas, Parīzes bohēmas ainas, Marokas tuksneša saules tveice, berberu meitenītes apskaidrotās acis, kamieļa ironiskais smīns, nēģeru zēna viedās skumjas. Mākslinieku uzskata par 20. gadsimta pirmās puses izcilāko igauņu grafikas meistaru. Viņa daiļrades veikums ir aptuveni 450 gravējumi, oforti, kokgrebumi un litogrāfijas. Divi Eduarda Vīralta darbi - Nēģera galva (1933) un Absinta dzērāji (1933) atrodas Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa–muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
Izstādes atvēršanā piedalīsies mākslas zinātniece Irēna Bužinska ar stāstījumu par pasaules kultūras atspoguļojuma daudzveidību Latvijas presē 20. gadsimta 20. gados, kas iezīmējas ar būtisku tendenci pēc I Pasaules kara, kad, pateicoties neskaitāmiem preses izdevumiem, eksotiskās valstis un kultūras nokļuva ne tikai intelektuāļu, bet daudz plašākas sabiedrības uzmanības lokā. Tālu zemju ceļojumu apraksti, pasaules tautu pasaku tulkojumi un fotoreportāžas tolaik bija kļuvušas par neatņemamu ne vien pieaugušo, bet arī bērnu izdevumu sastāvdaļu, kas atstāja būtisksu ietekmi uz māksliniekiem un tā laika radošajām personībām.
Izstāde Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī - muzejā būs apskatāma no 2018. gada 17. aprīļa līdz 15. septembrim, tā veidota sadarbībā ar Igaunijas mākslas muzeju (KUMU). Izstāde dod iespēju iepazīties gan ar mākslinieka Eduarda Vīralta agrīnajiem, gan vēlāka laika darbiem, mēģinot izsekot pagājušā gadsimta pirmās puses noskaņām Tallinā un Parīzē, kā arī - atrodot līdzīgās nianses tā laika Rīgas atainojumos un Aleksandra Čaka dzejas motīvos.