Pirmā izstāde Rīga. Pamatplāns (2015) iepazīstināja ar Rīgas jaunizbūves biroja (1923–1940) ambiciozo Lielrīgas projektu pusotram miljonam iedzīvotāju. Otrā izstāde Zilās Rīgas zaļie ķīļi (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu un plānotāju centienus nodrošināt katram pilsētniekam veselīgu vidi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Trešā izstāde Rīga. Pasažieri un krava. Satiksme un transports (2017) atklāja pasažieru satiksmes un kravas transporta ietekmi uz pilsētnieku ikdienu.
Ceturtā izstāde Rīga. Galvenā iela stāsta par galvaspilsētas centrālo asi, kas šķērso Daugavas labā krasta teritoriju no Berģiem līdz Daugavai, lai noslēgtos Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Pilsētas Austrumu – Rietumu asij ir bijuši dažādi nosaukumi: Smilšu ceļš, Vidzemes šoseja, Aleksandra iela, Brīvības bulvāris, iela un gatve, Hitlera un Ļeņina iela. Izstādē šī Austrumu – Rietumu ass tiek dēvēta par Galveno ielu.
Turpat vai 15 km garā iela ir veidojusies vairāk nekā 800 gadu garumā. Tās vecākā daļa Vecrīgā – Kaļķu iela – sākas Rātslaukumā, vietā, kur Otrais pasaules karš sagrāva vecpilsētas ēkas. Pēckara desmitgadēs šai vietai izstrādāti daudzi projekti gan kā paplašināt, gan sašaurināt Galveno ielu. Pirmskara arhitektu ambiciozie pārveidojumu plāni tikuši konfrontēti ar Vecrīgas reģenerācijas iecerēm.