Laikam tūlīt, tūlīt piekritīšu tiem, kuri pukst, ka kino un festivālu nu jau esot daudz par daudz. "Normālam cilvēkam" grūti saprast, kur sākas viens, kur beidzas otrs, un kur gan cilvēkam var būt spēks visu rudeni sēdēt kinozālē... Vakar noslēdzās Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps, šodien sākas Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF. Tas notiek trešo gadu, un tā veidotāji mēģina iestrādāt Rīgas kultūrtelpā kvalitatīva starptautiski konvertējama kinofestivāla modeli, kurā līdzās filmām risinās arī tā dēvētie industrijas pasākumi (semināri, projektu prezentācijas, diskusijas, kurās iesaistās vietējie un ārzemju filmu profesionāļi). Uzdevums ir ellišķīgi sarežģīts – pēc tradīcijām bagātā foruma Arsenāls palaišanas nebūtībā radīt nopietnu festivālu nav joka lieta, turklāt reģionā eksistē spēcīgi konkurenti – Tallinas festivāls Black Nights, kurš ir ieguvis augstāko (A) kategoriju festivālu hierarhijā, un arī Lietuvā notiekošais Viļņas pavasaris ir vērā ņemams pasākums.
Sarežģīts fons, kaut liksim mierā konteksta problēmas, jo kinofestivāla apmeklētāju tomēr vispirms interesē filmas. To Riga IFF programmā ir daudz un raibu raibās. Festivāla uzbūve ir sazarota (kāds teiktu – fragmentēta), tiek piedāvātas jēdzieniski ļoti atšķirīgas programmas – kopumā astoņas. To vidū – īsfilmu programma, dokumentālo filmu izlase – Maskavā aizsāktā "disidentiskā" festivāla satelīts Artdocfest_Riga –, bērnu programma Kids Weekend, programma In kino veritas, kurā apkopoti pasaulslaveni, formā un vēstījumā radikāli darbi, piemēram, Ingmara Bergmana šedevrs Persona, skandināvu kinoizlase Nordic Highlights un Riga IFF izlase, kurā apkopoti pasaulē jau ievērību guvuši darbi – filmas no Kannu, Berlīnes un citu festivālu programmām. No šajās programmās pārstāvētajiem darbiem akcentēšu vien dažus, kurus esmu redzējusi un droši varu ieteikt. Savukārt festivāla konkursa programmā ietvertās filmas skatīšos kopā ar jums kā starptautiskās žūrijas pārstāve. Atšķirībā no Baltijas pērles, kas tikai izrāda filmas, Rīgas Starptautiskais kinofestivāls mēģina veidot konkursa programmu.
Tālāk – par filmām, kurām vērts pievērst uzmanību.
Tas ir tikai pasaules gals
It’s Only the End of the World
Režisors Ksavjē Dolans. Kanāda, Francija
Seansi Splendid Palace 15.X 19.00, 22.X 21.30
Ekstravagantā kanādieša Ksavjē Dolana filma Tas ir tikai pasaules gals maijā ieguvusi Kannu kinofestivāla Grand Prix. Tā viņa karjerā ir jau otrā Kannu balva – pirmo talantīgais puisis saņēma par savu iepriekšējo drāmu Māmiņa. 27 gadus vecais režijas brīnumbērns, kura kontā jau ir sešas pilnmetrāžas spēlfilmas un Eiropas festivālu mīluļa statuss, ir radījis spēcīgu Žana Lika Lagarsa lugas adaptāciju un teatrālisma principus padarījis par filmas Tas ir tikai pasaules gals īpašo spēku. Filmā darbojas spožs franču aktieru ansamblis: Mariona Kotijāra, Natālija Beja, Lea Seidū un Vensāns Kasels. Pazudušais dēls rakstnieks (Gaspārs Uljels) pēc daudziem gadiem apciemo savu ģimeni, lai pavēstītu ārkārtīgi svarīgu ziņu. Radu burzmā, uzmācīgajā troksnī, kad runā visi un nedzird neviens, emocijas un kaislības mutuļo, bet svarīgais tā arī paliek nepateikts. Ksavjē Dolans veido autorkino ar oriģinālu vizuālo risinājumu, arī šī filma nav izņēmums – tajā milzīga uzmanība ir pievērsta tuvplāniem. Cilvēku sejas iegūst īpašu nozīmi, tāpat kā varoņu emocijas un to nianses.
Gaišā nākotne
L’avenir
Režisore Mia Hansena-Lēve. Francija
Seansi Splendid Palace 16.X 16.30, 19.X 19.00
Franču aktrisei Izabellai Ipērai fanātisku cienītāju nekad nav trūcis, taču to skaits noteikti ir palielinājies pēc divām pēdējām filmām – erotizētā trillera Viņa/ Elle, kas tika rādīts Baltijas pērlē (būs arī kinoteātros), un drāmas L’avenir, kas ieguvusi latvisko nosaukuma variantu Gaišā nākotne. Jēdzieniski precīzāks gan būtu ne tik optimistiskais latviskojums Tas, kas mūs sagaida. Ja cilvēkam ir krietni pāri piecdesmit – un Izabellas Ipēras tēlotā filosofijas pasniedzēja, intelektuāle, rakstniece ir piederīga šai vecuma grupai –, arvien biežāk nākas saskarties ar dramatiskiem, nenovēršamiem faktiem, kas nesaudzīgi apliecina mūsu laicīgumu un mirstību. Izabellas Ipēras varone filmā piedzīvo gan mātes izdzišanu, gan ģimenes iziršanu, gan problēmas darbā. Veids, kādā Izabella Ipēra un filmas režisore Mia Hansena-Lēve risina šo šķietami vienkāršo reālistisko drāmu par vēl vitālu un pievilcīgu sievieti, kura saskaras ar realitātes skarbajiem atgādinājumiem par to, kas mūs visus sagaida, ir vienlaikus eleganti vienkāršs, pat ironisks un tajā pašā laikā dramatiski iedarbīgs. Līdz kaulam. Februārī notikušajā Berlīnes kinofestivālā Mia Hansena-Lēve par šo darbu saņēma balvu par labāko režiju.
Sjeranevada
Sieranevada
Režisors Kristi Puiu. Rumānija, Francija u.c.
Seansi Splendid Palace 17.X 19:00; 22.X 16:00
Rumāņu kino patlaban izbauda savas popularitātes un starptautiskās atpazīstamības mītu, lielā mērā pateicoties balvām, kuras vairākām rumāņu filmām ir izdevies saņemt Kannu kinofestivālā. Kannās sevi ir izdevies pierādīt vairākiem rumāņu režisoriem – arī Kristi Puiu (vēl vairāk viņa kolēģim Kristianam Mundžu). Kristi Puiu filma Sjeranevada šā gada Kannās tika uzskatīta par vienu no reālām pretendentēm uz balvām, tomēr žūrija lēma citādi. Tas gan ne mazākajā mērā nemazina Sjeranevadas oriģinalitāti un režisora spēju vienā slēgtā telpā (dzīvoklī) uzņemtu drāmu – tuvu cilvēku konfrontāciju – padarīt par mūsdienu Rumānijas sabiedrības modeli. Arī šajā filmā talantīgi tiek izmantots teatrālisma princips.
Komivojažieris
The Salesman Režisors Asgars Farhadi. Irāna, Francija
Seansi Splendid Palace 16.X 19.00, 22.X 21.30
Filma – divu Kannu kinofestivāla balvu ieguvēja (par labāko scenāriju un aktiera darbu) – kārtējo reizi apliecina Irānas kino kluso, pamatīgo spēku un apbrīnojamo profesionālismu. Režisors Asgars Farhadi ir bijis nominēts Oskaram par drāmu Šķiršanās/Separation (2011). Filmas Komivojažieris nosaukums sakņojas Artura Millera lugā: filmas galvenie varoņi – jauns precēts pāris – ir aktieri Millera lugas iestudējumā. Taču filmas dramatiskie pavērsieni ir saistīti ar pāra pārcelšanos uz jauno dzīvokli – tajā sieviete piedzīvo seksuāla rakstura uzbrukumu. Viņas vīrs ir pārņemts ar atriebības ideju, kas kļūst par destruktīvu apsēstību. Asgara Farhadi virtuozā režija un prasme pārvērst ikdienišķo trillera spriedzē ir līdzpārdzīvojuma vērta.
Amerikāņu saldumiņš
American Honey
Režisore Andrea Arnolda. Lielbritānija, ASV
Seanss Splendid Palace 22.X 17.30
Talantīgās britu režisores Andreas Arnoldas filma ir plūstošs road movie – ceļa filma, kuras nosacīto dramaturģiju diktē galvenās varones – vitālas, jaunas meičas – ceļojums pa Amerikas ārēm, viņas konfrontācija ar dažnedažādiem cilvēkiem un apstākļiem. Filmas vērtība, kura ir izteikta tās faktūrā, ritmā, mūzikā, sižeta plūdumā, kas šķiet tikpat nemērķtiecīgs kā varoņu esamība, – ir dzīve kustības, jutekliskas pieredzes vārdā – bez konkrēta mērķa un virsuzdevuma. Nozīmīgs elements Amerikāņu saldumiņa formveidē ir skaņu celiņš, filmas izaicinājums – pamatīgā hronometrāža (gandrīz trīs stundas). Amerikāņu saldumiņš saņēmis šā gada Kannu festivāla žūrijas balvu.
Gaisma okeānā
The Light Between Oceans
Režisors Dereks Sienfrānss. ASV, Lielbritānija, Jaunzēlande
Seanss Splendid Palace 23.X 19.00 Režisora Dereka Sienfrānsa kontā ir spēcīgu kaislību piepildītas un formā neordināras filmas (īpaši vērts atcerēties Blue Valentine (2010)). Viņa jaunākais darbs, kura pirmizrāde nesen notika Venēcijas kinofestivālā, formā ir daudz tradicionālāks, klasiskāks, pat vecmodīgāks darbs, kas lieliski atbilst kinoteātros plaši demonstrējamas melodrāmas kritērijiem, – emocijas un asaras šī filma nodrošina bagātīgi. Tā ir melodrāma par bākas sargu un viņa sievu, kas zaudē bērniņu un ir pateicīgi Dieva brīnumam – viņi atrod mazuli vēju mētātā laivā un audzina viņu kā savējo. Protams, līdz kādam brīdim... Darbība risinās XX gadsimta sākumā Austrālijā. Filmas trumpis ir izcilie aktieri – Alīsija Vīkandere un Maikls Fasbenders.
Komūna
Kollektivet
Režisors Tomass Vinterbergs. Dānija
Seansi Splendid Palace 18.X 21.30, 23.X 16.30
Iespējams, viena no ironiskākajām, nostalģiskākajām un skatītājam draudzīgākajām filmām Riga IFF piedāvājumā. Dāņu režisora Tomasa Vinterberga atskats bērnībā, kuru viņš pavadījis atraktīvā, radošā komūnā Kopenhāgenā. Dzīvot komūnā gan ir bijusi nevis nākamā režisora, bet viņa vecāku izvēle. Cik daudz no paša mākslinieka dzīves ir filmā, pat nav būtiski – Komūnas varoņu dzīve, sarežģītās attiecības un traģikomiskās situācijas, piemēram, brīdī, kad komūnai pievienojas tēva – arhitektūras pasniedzēja – mīļākā, studente, ir ārkārtīgi dāsns materiāls, ko Tomass Vinterbergs ir izmantojis ar talantīga komēdiju veidotāja prasmi. Tomass Vinterbergs, kurš ne tik sen šokēja ar drāmu Medības/The Hunt (2012), līdz šim nav īpaši aizrāvies un darbojies komēdijas žanrā. Komūna ir filma, kurā smieklīgais mijas ar dramatisko, nostalģiskais ar mūsdienīgo. Sirsnīgs un smeldzīgs režisora veltījums savu vecāku jaunībai, 70. gadiem un Dānijas tā laika inteliģencei. Lieliska mātes, alkoholā bēdas slīcinošas TV dīvas, lomā ir Dānijas zvaigzne Trīne Dirholma, kura saņēma labākās aktrises balvu šā gada Berlīnes kinofestivālā.
Greznības kapsēta
Cemetery of Splendour
Režisors Apičatpongs Vīrasetakuls. Taizeme, Lielbritānija u. c.
Seansi Splendid Palace 15.X 21.30, 17.X 18.00
Režisors Apičatpongs Vīrasetakuls vienmēr ir veidojis radikālas filmas. Par filmu Tēvocis Bunmē, kurš spēj atcerēties savas iepriekšējās dzīves (2010) viņš ieguvis Kannu Zelta palmas zaru. Pateicoties atpazīstamībai Eiropas kinomākslas elitē, Apičatpongu Vīrasetakulu droši var dēvēt par pasaulē pazīstamāko taizemiešu režisoru. Viņa filmas ir nesteidzīgs, budisma tradīcijās un pasaules izjūtā sakņots lēns ceļojums un pasaules izziņas process. Šajās filmās neeksistē robežas starp realitāti un sapni – Apičatpongam Vīrasetakulam tie ir vienlīdz svarīgi. Greznības kapsēta, kuras pirmizrāde bija šā gada Kannu festivālā, stāsta par karavīriem, kuri saslimst ar īpašu miega slimību. Viņu saikni ar ģimeni – nomodā esošajiem – spēj nodrošināt tikai sapņu tulks. Apičatponga Vīrasetakula darbi ir vizuāli un skaniski izsmalcināti, un arī šī filma nav izņēmums. Esiet gatavi ceļojumam telpā starp nomodu un sapni.