Šāgada Eiropas labāko sarakstā iekļautas filmas no 33 valstīm, uzskatāmi demonstrējot Eiropas kinomākslas daudzveidību. Piecdesmitniekā ir vairākas filmas no pavasarī aizvadītā Kannu kinofestivāla konkursa skates, arī Zelta palmas zara ieguvēja, britu režisora Kena Louča filma Es, Daniels Bleiks / I, Daniel Blake, tāpat Pedro Almodovara Julieta, Pola Verhovena Viņa / Elle, Kristiana Mungiu Izlaidums / Bacalaureat un citas spilgtas parādības.
Visu 50 filmu sarakstu meklējiet šeit: http://www.europeanfilmawards.eu/
Lailas Pakalniņas Ausma šāgada EFA sarakstā ir vienīgā filma no Baltijas valstīm; Igauniju šajā kopražojumā pārstāv filmas montāžas režisors un līdzproducents, Pakalniņas ilggadējais domubiedrs Kaspars Kallass, bet no Polijas radošajā komandā ietilpst jau vairākos festivālos apbalvotais operators Voiteks Starons un kostīmu māksliniece Natālija Čečota.
Tuvākajās nedēļās vairāk nekā 3000 Eiropas Kino akadēmijas biedru no visām Eiropas Savienības valstīm balsos par nominācijām kategorijās Labākā filma, Labākais režisors, Labākā aktrise, Labākais aktieris un Labākais scenārijs, balvām nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks publiskots 5. novembrī Seviļas starptautiskajā kinofestivālā Spānijā. Savukārt par balvām specifiskākās kinoprofesiju kategorijās – par labākajiem operatoriem, māksliniekiem, montāžas režisoriem, grima un kostīmu māksliniekiem, komponistiem un skaņu režisoriem lems speciāla EFA žūrija septiņu profesionāļu sastāvā.
29. Eiropas Kino akadēmijas balvu pasniegšana šogad notiks 10. decembrī Polijas pilsētā Vroclavā, šāgada Eiropas kultūras galvaspilsētā.
Režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Leiputrija (2004), kas tapa Vides filmu studijā kopā ar operatoru Māri Maskalānu, saņēma godpilno EFA nomināciju kā Eiropas labākā dokumentālā filma, bet spēles īsfilma Uguns (2007) kvalificējās nominācijai labāko īsfilmu kategorijā, saņemot galveno balvu Grimstadas festivālā Norvēģijā.
Savukārt 2012. gada Eiropas labāko filmu sacensībā savulaik iesaistījās Vladimira Leščova animācijas filma Villa Antropoff, kas uzvarēja Krakovas īsfilmu festivālā. Latvijas kinovēsturē ir arī fakts, ka filma ne tikai nominēta šai balvai, bet to arī saņēmusi – klasiķa Ivara Selecka pilnmetrāžas dokumentālā filma Šķērsiela (1988) tika atzīta par Eiropas labāko dokumentālo filmu 1989. gadā un saņēma balvu, kuru tolaik sauca par Fēliksu (lai pretstatītu ASV Kinoakadēmijas Oskaram).
Skaisle