Filmas galvenais varonis ir
Mateo Blanko ir režisors, kurš acu gaismu zaudējis autoavārijā.
Traģiskajā negadījumā bojā gājusi arī viņa mūža mīlestība
– Lena (Pēnelope Krusa). Toreiz aktrise iesācēja filmā, ko producējis
viņas mīļākais – bagāts, par Lenu daudz vecāks biznesmenis.
Laiks pēc Lenas nāves Mateo ir bijis smags – saistīts ar citas
identitātes meklējumiem. Viņš tagad sevi sauc par Hariju Keinu –
ar šādu pseidonīmu Mateo visu mūžu rakstījis scenārijus, ar šādu
vārdu viņš bija piereģistrējies viesnīca kopā ar Lenu abu pēdējās
brīvdienās kādā kūrortā.
Filmas darbība sākas mūsdienās, taču atsviež mūs četrpadsmit gadus senā pagātnē – 90.gados, kādas filmas uzņemšanas laikā. Lena, kas kļuvusi par bagāta veca vīra mīļāko naudas vārdā (iegansts svēts – smagi slims, kopjams tēvs), ierodas pie režisora Mateo, vēloties īstenot savu sapni par aktrises karjeru.
"Zaudētajos apskāvienos"
Almodovars aizraujas gan ar 90.gadu faktūru, gan kādreiz paša atklātās
Pēnelopes Krusas vizuālo skaistumu, teiksim, pielaikojot viņai dažnedažādas
parūkas un tērpus (krāšņā kino provju ainā). Almodovars, nenoliedzami,
skatās uz Lenu (Krusu) ar tikpat mīloša režisora acīm kā viņa
filmas galvenais varonis Mateo/Harijs. Protams, abu attiecības kļūst
intīmas, izsaucot Lenas bagātā drauga agresivitāti.
Taču pat tik fatālās kaislībās
Almodovars atrod telpu ironijai, humoram, un arī parafrāzēm par savu
filmu "Sievietes uz nervu sabrukuma robežas", kas savulaik viņam
atnesa pirmo "Oskara" nomināciju un pasaules slavu. (Šī
Almodovara filma gan hronoloģiski tapusi jau 1988.gadā). Tomēr Lena
filmējas filmā, kas līdz vissīkākajai detaļai ir līdzīga paša
Almodovara "Sievietēm uz nervu sabrukuma robežas" – tās pašas
dekorācijas, situācijas, teksti, replikas, vien aktrises citas...
Vairāk – SestDienā.