Taizeme. Režisors Apičatpongs Vīrasetakuls
Kannu kinofestivāla galvenā balva Zelta palmas zars
Ar šo filmu starptautiskā art house kino superzvaigznes statusā tika iecelts četrdesmitgadīgais taizemietis režisors Apičatpongs Vīrasetakuls. Apgalvojums, ka režisors ar tik grūti izrunājamu uzvārdu Kannās nokritis kā no skaidrām debesīm, ir pārspīlēts. Āzijas kinospeciālisti šo apcerīgo, meditatīvo režisoru, precīzāk, viņa darbus, jau bija manījuši, Vīrasetakula vārds ir pazīstams arī galeriju apritē – viņš izpaužas kā multimediju mākslinieks, pierādot, ka robeža starp art house kino un vizuālajām mākslām XXI gs. kļūst arvien plūstošāka. Kas attiecas uz Vīrasetakula filmu ar garo, sarežģīto nosaukumu – tā ir vizuāli izsmalcināta, mistiska, starp realitāti un irealitāti balansējoša meditācija, kas pārvērš stāstu par kāda veca vīra (tēvoča Bunmē) aiziešanu mūžībā par mītiski garīgu un poētisku pieredzi.
Sajūtu, noskaņu un meditatīvas apskaidrības pilna filma, kurā nav ko meklēt action faniem.