gada), Venēcijas festivāls ir saglabājis savu ietekmi, lai arī tajā atšķirībā no Kannu un Berlīnes festivāliem nav tik būtiskā «biznesa faktora». Proti, izpaliek filmu tirgus, atstājot pamatakcentu filmu skatēm. To 20 konkursa filmu vidū, kuras laikā no 31. augusta līdz 10. septembrim demonstrēs Venēcijas festivāla galvenajā konkursa skatē, ir daudz uzvārdu - smagsvaru. Proti, atzītu pasaules autorkino pārstāvju, režijas «dzīvo klasiķu» darbi, kas apliecina šā festivāla nozīmīgumu un kārtējo reizi uzsver, ka pat digitālo tehnoloģiju laikmetā festivāli ir un paliek būtiska platforma gan Eiropas filmām, gan amerikāņu autorkino pārstāvjiem. Jāatgādina, ka Venēcijas festivāls bieži kļūst par tramplīnu tajā atklātās (uzvarējušās) filmas tālākajiem panākumiem (arī ASV Kinoakadēmijas Oskaru ceremonijā).
Un Klūnijs staro
Venēcijas festivāls šovakar iesāksies ar neizbēgamo nodevu «zvaigžņu starojumam». Un šajā žanrā amerikāņu aktieris, režisors un producents Džordžs Klūnijs un viņa jaunākā filma Marta īdas ir laba izvēle. Filmā Klūnijs tēlo galveno lomu (ASV prezidenta kandidātu), ar šo darbu viņš arī atgriežas režijā. Klūnija paša režisēto filmu vidū ir bijušas sociāli asas, mākslinieciski spilgtas filmas, piemēram, žurnālista ētikas tēmai veltītā Ar labu nakti un visu labu (2005), kuru viņš savulaik pirmizrādīja tieši Venēcijas festivālā. Venēciju Klūnijs izvēlējās par platformu arī paša producētās korporatīvās drāmas Maikls Kleitons (2007) startam. Acīmredzot tā mediju interese, ko sagādā Venēcijas festivāls, ir stratēģiski svarīga arī jaunajai Klūnija politiskajai drāmai, kuras tēma ir politiskais PR. Fakts, ka Klūnija filma Marta īdas ir iekļauta konkursa programmā (kas nebūt nav obligāti atklāšanas filmai), liecina, ka pieteikums ir nopietns. Turklāt filma izraisīs pamatīgu interesi kaut vai tā iemesla dēļ, ka Klūnijs nav režisējis kopš 2008. gada neveiksmes - retrokomēdijas Leatherhead.
Skarbie klasiķi
Klūnija filmai uz Venēcijas Zelta lauvu - festivāla konkursa galveno balvu - ir nopietni konkurenti. Savu jaunāko filmu Venēcijā izrādīs Kanādas režisors, ķermeņa mutāciju tēmas fanātiķis un fizioloģiski izaicinošu paņēmienu lietotājs Deivids Kronenbergs (Muša, Videodroms, Vardarbības pēctecība u. c.). Viņš piedāvās filmu Bīstamā metode ar Vigo Mortensenu un Keiru Naitliju. Skarbo vēlīnā brieduma gados esošo kinomeistaru plejādi Venēcijā pārstāvēs Ābels Ferrara ar filmu 4:44 Pēdējā diena uz Zemes, šis režisors amerikāņu neatkarīgā kino vēsturē sevi pozicionējis kā neprognozējamu ekstrēmistu un tabu lauzēju.
Šo pašu paaudzi un tradīciju šokēt pārstāv arī amerikāņu 70. gadu klasiķis Viljams Frīdkins, kura kontā ir hrestomātiskie darbi - trilleris Franču sakarnieks (1971) un šausmu filmu klasika Eksorcists (1973). Frīdkina jaunais darbs Slepkava Džo acīmredzot atbilst Venēcijas festivāla veidotāju priekšstatam par «festivālu kino». Tam atbilst arī Holivudas «peramā zēna», joprojām skandalozā, no ASV izbēgušā un Parīzē dzīvojošā Romāna Polaņska darbs Asinspirts, kas tapis uz karstām pēdām pēc Polaņska pērn gūtajiem panākumiem ar trilleri Rēgu rakstnieks (tā saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvas).
Īpaša uzmanība Venēcijā tiks arī krievu klasiķa Aleksandra Sokurova filmai Fausts, jo tieši Venēcija ir tas festivāls, kurš pēdējos gados ir sekmējis krievu autorkino starptautisko popularitāti (te rādītas un apbalvotas Andreja Zvjaginceva u. c. filmas). Programmā ir iekļautas franču režisora Filipa Garela, britu režisores Andreas Arnoldas, amerikāņa Toda Solondza un citu autoru darbi. Šogad Venēcijas festivālā netiek demonstrēta neviena no Latvijas filmām. Pērn festivāla skatē Horizonti startēja Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Rubika ceļš. Savukārt āpuskonkursa programmā par vienu no publicitātes lutinātākajiem notikumiem noteikti kļūs popzvaigznes Madonnas režijas darbs spēlfilma W.E.