Latvijas, Slovēnijas un Lielbritānijas studiju sadarbībā tapusi īsfilmai bērniem „Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja.”

Kaut kur tālu, tālu, brīnumaina meža vistālākajā malā, kur padebešos sniedzas baltas kalnu sniega mices, aug Austras koks. Pie koka saknēm urdz dzidrs avots. Pats koks ir tik vecs un gudrs, ka neviena no apkārtnē dzīvojošajām radībām neatceras laikus pirms koks šeit sāka augt.
Uz šejieni nāk dzīvnieki, lai vērotu, kā saullēktā debesu spīdeklis iznirst no koka zariem un iesāk savu ceļojumu debesīs. Dažkārt viņi atnes līdzi kādu bēdu un lūdz koka palīdzību. Kokam ir trīs mazi palīgi - trīs gariņi: Meža gariņš Vilis, Ūdens gariņš Tuncis un Gaisa gariņš Spārīte Viņi ir labi draugi, kas kopīgiem spēkiem spēj paveikt to, ko katrs atsevišķi nespētu.
Viss jau būtu labi, ja otrā meža pusē, dziļi pazemē nedzīvotu Pazemes Māte. Kā no Austras koka nāk viss labais šajā pasaulē, tā viņa rada visu ļauno. Arī viņai ir divi palīgi – slinkais rūķis Bambuls un gļēvais pūķis Horācijs.
Mežā norisinās nemitīga cīņa starp labo un ļauno, un nevienam no tiem neklājas viegli, jo kļūdās savu uzdevumu veikšanā gan gariņi, gan viņu pretinieki.
Sākas jauna diena. Pie debesīm nav ne mākonīša, un ir ļoti karsts.
Tuncis plunčājas strautā un vaicā Austras kokam, kas notiktu, ja vairs nekad nelītu lietus.
Austras koks paskaidro, ka tā vēl nekad nav noticis. Kad dienas kļūst pārāk karstas un sausas, tad Vardei jādara savs darbs – ar savu „kva-kva” jāsauc Pērkonvīri, lai tie zemi atkal nomazgā un atdod tai ūdeni.
Tikmēr dziļi savā alā Pazemes Māte uzsūta Vardei lāstu, kas to iemidzina, un sūta Bambuli un Horāciju, lai tie uzrauga, lai Varde nepamostas un nedzied. Drīz karstums jau ir tik liels, ka strauts saraujas par sīku peļķīti. Izskatās, ka Tuncim draud lielas nepatikšanas...