Rituāls un odziņas

Es tur nebiju, un brīdī, kad top šīs rindiņas, vēl nekas nav noticis - līdz Berlīnes festivāla atklāšanai vēl ir gara diena. Kinodzīves «esenciālajiem» notikumiem piemīt rituālu cikliskums, tālab gara acīm redzu gan Dītera Koslika sarkano šallīti, gan Vācijas šovu «dīvu» - traģikomēdijas žanrā strādājošo aktrisi Anki Engelki, kurai piemīt talants jokot gaumīgi un riskanti vienlaikus un paglābt no garlaicības oficiozus pasākumus. Tādus kā kārtējā Berlināles atklāšana, kur viss būs, kā bijis jau citu gadu, - tikai nomainījies kāds liela kalibra kultūrierēdnis un, protams, žūrija. Un, žūrija, šogad Berlīnes festivālā ir patiešām laba, pat «stilīga», ja šis apzīmējums nebūtu novalkāts līdz caurumiem.Pirmkārt, to vada Maiks Lī - Lietuvas ebreju izcelsmes britu režisors, niansētā reālisma un improvizācijas meistars, kura kontā ir, manuprāt, nihilisma šedevrs Naked/Kailais, izaicinošā Vera Dreika u. c. Viņa vadībā strādās Fransuā Ozons - Francijas «kulta režisors», kādreizējais enfant terrible, kas spēj veidot gan muzikālu retro (Sieva uz pilnu slodzi u. c.), gan eksaltētas drāmas (5 x 2). Vēl arī mūsu Prāta vētras draugs - fotogrāfs, kurš kļuvis par režisoru, - Antons Korbeins, Larsa fon Trīra dīva Šarlote Gensbūra, izcilā vācu aktrise Barbara Zukova, kura strādājusi ar ģēnijiem Trīru un R. V. Fasbinderu, kā arī amerikānis Džeiks Gilenhols (Kuprainais kalns u. c.) u. c. Reti kad kāda festivāla žūrijā būtu sapulcinātas tik savdabīgas personības. Ko šī krāšņā komanda iesāks ar teju diviem desmitiem Berlīnes festivāla konkursa filmu - redzēsim. Kā katru gadu - lāči tiks sadalīti (19. februārī). Arī festivāla konkursa programma šķiet ar odziņu. Nu kaut vai filipīniešu skandālista Briljantes Mendosas darbs Gūstekņi/Captive ar izcilo franču aktrisi Izabellu Ipēru galvenajā lomā (filmas sižets vēstī par tūristu nolaupīšanu Filipīnās). Arī kopumā programmā acīs nelec politkorektuma un ģeopolitiskā līdzsvara akcents - šis ir viens no senajiem Berlināles «grēkiem», kas gribot negribot ietekmē šī festivāla balvu reālo prestižu. Proti, atšķirībā no Kannās un Venēcijā uzvarējušajām filmām Berlīnes festivāla vinnētāju atskaņas pasaulē (šo filmu reālā izrādīšana) ir ierobežotas. Izņēmums gan ir pērnā gada laureāte - irāņu filma Šķiršanās/A Separation, kas ir viena no pārliecinošākajām kandidātēm uz šāgada Oskaru labākās ārzemju filmas kategorijā. Kas latvieša ego no Berlināles? Divas animācijas filmas bērnu filmu konkursa programmā un arī klātbūtnes efekta iespējas - Berlīnes festivāls ir viesmīlīgs gan profesionāļiem, gan vienkārši cilvēkiem. Ja šajās dienās esat Berlīnē, aizejiet uz kino.