Izstādes agrīnākais zīmējums Ainava ar kurgāniem darināts ap 1890.gadu Krievijā, kur Arheoloģijas biedrības uzdevumā Rērihs veica izrakumus Novgorodas, Pleskavas un Tveras guberņās. 1917 – 1918.gada zīmējumos atainoti Karēlijas ezeri un klinšainās salas.
No 1920. līdz 1923.gadam Rērihu ģimene pavada ASV. Te dažādās pilsētās notiek mākslinieka darbu izstādes, tiek noorganizēti vairāki kultūras institūti, piemēram, Starptautiskais mākslas centrs Corona Mundi, 1923.gadā tiek atklāts Nikolaja Rēriha muzejs Ņujorkā. Izstādē iekļautas skices, ko mākslinieks radījis 1921.gadā, apmeklējot Arizonas un Ņūmeksikas senās kultūras vietas. 1922.gadā Rērihs skicē Monheganas krastus pie Klusā okeāna.
1924. gadā Rērihu ģimene ierodas Indijā, te rodas Himalaju kalnu zīmējumu sērijas. Centrālāzijas ekspedīcijas laikā tapušas lapas no Himalaju un Ladakas zīmējumu albumiem. Rērihs skicē interesantus kalnu grēdu ritmus vai apgaismojuma spēli mākoņos un kalnu virsotnēs, zīmē klosterus, cietokšņus un tempļus, kuri glabā senās kultūras liecības. Ainavu skices tiek izmantotas lielāku gleznu kompozīcijām. 1929.gadā mākslinieks apmetas uz dzīvi Indijā Kulu ielejā. Kulu skiču lapās Rērihs fiksē gan kalnu ainavas, gan ideju uzmetumus gleznām. Vairākas no tām, Madonna Laboris, Krišna, Līdzcietība, tagad atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Skice gleznai "Pax Cultura" rāda viņa centienus izveidot starptautisku dokumentu pasaules kultūras pieminekļu aizsardzībai. 1935.gada 15.aprīlī Vašingtonā tiek parakstīts līgums par mākslas, zinātnes un vēsturisku pieminekļu aizsardzību, kas pazīstams kā Rēriha pakts.