Atklās Edgara Kvajtkovska izstādi Jūgendstila rotas

Šoreiz izstādē būs aplūkojamas rotas, kurās atainoti ornamenti un figurāli tēli no Rīgas jūgendstila ēkām, kuru atrašanās vietas atpazīstamas pēc rotu nosaukumiem, piemēram, auskari Brīvības iela 105, piespraude Strēlnieku iela 4a, aproču pogas ar ornamentu no Latvijas Mākslas akadēmijas sienas gleznojuma Kalpaka bulvāris 13. Izstādes apmeklētāju ievērībai: ikvienu no izstādē izstādītajām rotām ir iespējams iegādāties un iegūt savā īpašumā pēc izstāde noslēguma.

"Tās ir rotas, kas stāsta par Rīgu: pilsētas portreti, augu motīvi, dekoratīvie elementi no namu fasādēm. Kolekcija veidota ar radošu, brīvu, ekspresīvu pieeju, ar atraisītu fantāziju tajā pārvērsti un radīti fasādes elementi kā jauna, mākslinieciska vērtība. Nākotnē jūgendstila namu iemītnieki varēs pie mākslinieka pasūtīt kādu īpašu no savas mājas dekoratīvajiem elementiem elegantā rotā, piemēram, vīrieši aproču pogas ar ornamentāliem dzīvnieku tēliem, sievietes auskarus ar ziediem. Pateicoties 21. gadsimta tehnoloģijām, dzintara rotas iegūst nebijušu vieglumu, smalkumu. Jaunajā veidolā dzintaru ieraugām kā modernu materiālu, piesātinātu ar gadsimtos uzkrātām enerģijām," par izstādi stāsta Edgars Kvjatkovskis.

Dzintars rotās iestrādāts, izmantojot unikālu tehnoloģiju kombināciju: tas tiek apstrādāts ar lāzeru, pārklāts ar īpašu sastāvu, kas to pasargā no UV stariem un atmosfēras iedarbības, kā rezultātā dzintars nemaina krāsu un spīdumu. Dzintara izmantošana nav nejauša, par saules akmeni bieži dēvētais materiāls ir vidēji trīsdesmit līdz deviņdesmit miljonus gadu vecs. Ar savu zeltaino mirdzumu, saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau senatnē ir iekarojis pastāvīgu cilvēku mīlestību. Dzintars ir dabīgs stimulators, ar piemītošām unikālajām īpašībām cilvēka biolauka atjaunināšanai, nesot statistiskās elektrības lādiņus uz visiem dzīvībai svarīgiem orgāniem un šūnām.

Edgars Kvjatkovskis ieguvis bakalaura grādu tēlniecībā un šobrīd turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā Tēlniecības apakšnozarē. Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros studējis Minhenes Mākslas akadēmijā. Grupu izstādēs, simpozijos un konkursos, Latvijā un ārpus tās, piedalās kopš 1998. gada. 2004. gadā ieguvis 1. vietu Latvijas tēlnieku granīta simpozijā. Kopš 2007. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. 2010. gadā organizējis Starptautisko monumentālo mozaīku simpoziju Latvijā, kurā piedalījās dalībnieki no septiņām valstīm. Bakalaura studiju laikā divus gadus bijis Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāla kurators. Paralēli studijām Akadēmijā pasniedzis veidošanu bērnu mākslas skolās. 2011. gadā Rīgas Jūgendstila muzejā atklāta mākslinieka pirmā rotu personālizstāde Alberta 12. Organizējis starptautisko mākslas festivālu Mākslas dienas, kā arī piedalījies starptautiskā pozitīvās mūzikas un mākslas festivāla Laba Daba organizēšanā. Edgara Kvjatkovska mākslas darbi atrodas privātajās kolekcijas Latvijā un ārpus tās.