līdz 1993. gadam. Tālāk -- ASV viceprezidents no 1993. līdz 2001. gadam. 2000. gadā viņš uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās, taču Republikāņu partija tās no viņa nozaga un Baltajā namā instalēja tipu, kas saucas Bušs, tātad būtībā šis cilvēks bija arī ASV prezidents. Un, ja ar politiku nepietika, tad viņš ir ieguvis arī ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskaru", un nupat jau ir arī kļuvis par Nobela miera prēmijas laureātu. Fantastiski sasniegumi. Prezidentūra, Oskars un arī Nobela prēmija. Protams, tas ir Als Gors.
Gors savu Nobela prēmiju saņēmis par darbu, kāds veikts globālās sasilšanas jomā. Par to V-Dienā esmu rakstījis arī citreiz. Zinu, ka pasaulē, tajā skaitā minētajā Republikāņu partijā, ir absolūtākās bremzes, kuras noliedz, ka ar klimatu kaut kas patlaban notiek ne uz labo pusi, taču Nobela prēmijas gluži pa labi, pa kreisi nedala, un labi, ka aunpieres šajā gadījumā nopietnā pasaule vienkārši ignorē. Ja kāds vēl nav redzējis filmu, par kuru A. Gors saņēma Oskaru, tā angļu valodā saucas "An Inconvenient Truth", tad sameklējiet, noskatieties, padomājiet. Tā ir atbaidoša. Un jautājums nav par to, vai aizparīt Zaķusala (vai dambis, uz kura kultūrļaudis veselo saprātu mazliet ignorējot joprojām taisās būvēt glaunu koncertzāli) būs zem ūdens, jautājums ir gan par to, ka patlaban vēl to var novērst arī talākā nākotnē, gan arī par to, ka cilvēcei ir jāizdomā citi veidi, kā dzīvot un, galvenais, saražot dzīvei nepieciešamos enerģētikas resursus.
Tiesa, jāatzīst, ka Nobela miera prēmija nav bijusi bez varbūt apšaubāmiem lēmumiem. 1973. gadā balvu saņēma toreizējais ASV ārlietu ministrs Henrijs Kisindžers par darbu Vjetnamas konflikta atrisināšanā, bet Amerikā H. Kisindžeru ne bez pamata pietiekami daudz cilvēku uzskata vienkārši par kara noziedznieku, ne mazums pateicoties viņa aktivitātēm pirms traģiskais karš Vjetnamā beidzot beidzās. Balvu saņēmis Jasirs Arafats, kādreizējais Palestīniešu atbrīvošanas organizācijas vadonis, kuru ar visiem sasniegumiem palestīniešu pašpārvaldes veidošanā var arī uzskatīt par kādreizējo teroristu.
Taču lielākoties prēmiju tomēr saņēmuši cilvēki, kuri patiešām ir darbojušies cilvēces labā. Tāds ir Dienvidāfrikas anglikāņu bīskaps Desmonds Tutu. Tāda bija leģendām (un arī mītiem) apvītā māte Terēze. Džimijs Kārters, kurš ir daudzreiz labāks eksprezidents, nekā viņš bija prezidents. ANO miera uzturēšanas spēki, lai arī laikos, kad mūsu valsts tajos vēl nepiedalījās. Manuprāt, Als Gors šī saraksta kvalitāti papildina, nevis samazina. Cepuri nost viņa priekšā.
Jaukas visiem brīvdienas!