Šarmantais francūzis, kurš pagājušonedēļ viesojās Latvijā, teic - šis ir tikai viens no šogad paredzētajiem pasākumiem, lai Latviju tuvāk iepazīstinātu ar Korsiku. «Tās nav tikai skaistas manas zemes ainavas, kuru mērķis būtu parādīt Korsiku kā tūrisma galamērķi. Šajā izstādē redzamie darbi tapuši desmit gadu garumā pēc Francijas valdības un Korsikas reģionālās pašvaldības pasūtījuma, un fotogrāfiju kolekcijas galvenie uzdevumi ir parādīt manas salas cilvēkus, ainavas un arī mītisko aspektu - lietas, ar ko mana dzimtene tiešām var lepoties,» stāsta Marsels Fortīni. Viņš centies atlasīt attēlus, kas atspoguļotu gan sociālās tēmas, gan salinieku sadzīvi. Taujāts, vai fotogrāfijās varēs redzēt arī kaut ko no vendetas, Marsels Fortini smaida un teic - nenoliedzami, jo šī parādība salā vēl aizvien ir aktuāla. Tiesa, tā beidzamajā laikā esot vairāk politiska, jo ģimeņu savstarpējie kari, kas bija raksturīgi XIX gadsimtam, ir beigušies. «Teiksim tā: fotogrāfijās ir redzamas gan ložu sacaurumotās ēkas, gan korsikāņu mājām tik raksturīgie īpašie slēģi, kas labi pasargāja no lodēm.»
Franču fotogrāfs arī piekrīt, ka viena no Korsikas leģendām un mītiem ir šajā salā dzimušais slavenais franču karavadonis Napoleons Bonaparts. «Jā, tā noteikti ir viena no intrigām, kas saistās ar manu zemi. Taču teikšu atklāti: manai paaudzei un jaunākiem cilvēkiem viņš īsti nepatīk… Napoleons pie mums netiek īpaši augstu vērtēts.» Tādēļ arī Marsela Fortīni atvestajās fotogrāfijās neviens no Napoleonam veltītajiem daudzajiem pieminekļiem nebūšot redzams. Viņš izraudzījies fotogrāfijas izstādei, piedāvājot iepazīt citādo Korsiku, nesaistot to ar leģendām un šabloniem. Teiksim, ka šajā salā allaž ir labs laiks, ka tur viss ir ideālā kārtībā, ka tā ir Napoleona dzimtene...
Vai, viņaprāt, Jūrmalā aplūkojamā izstāde varētu veicināt arī latviešu tūristu interesi par Korsiku? «Jā, es ceru, ka tā būs. Kaut gan skatījums, ko es piedāvāju, ir pilnīgi pretējs tam, ko parasti rāda tūristiem. Taču, ja mana vīzija liks cilvēkiem doties uz Korsiku, es būšu ļoti priecīgs!» Ja Latvijas skatītājiem šī izstāde šķitīs interesanta, iespējams, nākotnē sekos vēl kāda izstāde par pārsteidzošo salu.4