Ja kāda valsts, piemēram, Latvija vēlas gūt lielākus tiešos maksājumus, citai tie ir savukārt proporcionāli jāpazemina, kas attīstītākajām lauksaimniecības valstīm ne vienmēr patīk; piemēram, lielākā Eiropas maksātāja - Vācijas valdība nebūt nav sajūsmā par nepieciešamību dotēt Francijas lauksaimniekus. Taču tas ir izteikti solidaritātes jautājums – kas vienmēr bijis Eiropas Savienības galvenais lozungs. Skatīsimies, kā tās dalībvalstis būs gatavas ievērot šo principu visās nozarēs.
Šobrīd eksistē nevis viens, bet vairāki varianti, kā varētu turpmāk veidot tiešo maksājumu sadali. Pirmais priekšlikums, bez šaubām, ir saglabāt esošo sistēmu, vienlaikus veicinot tās objektivitāti. Otrs priekšlikums ir pakāpeniski no šiem tiešajiem maksājumiem vispār atteikties, tos aizstājot ar īpaša veida atlīdzību par videi draudzīgu saimniekošanu. Trešais priekšlikums, kas Latvijas situācijai liekas vispiemērotākais, tomēr piedāvā diezgan pamatīgu maksājumu sistēmas maiņu – nosakot, ka turpmāk varētu pastāvēt četri tiešo maksājumu veidi: 1) bāzes likmes; 2) maksājumi par videi draudzīgu saimniekošanu; 3) atbalsts par saimniekošanu īpaši grūtos apstākļos un nomaļās vietās; 4) atsevišķs maksājums stimulējamiem ražošanas veidiem.
Galvenā problēma šeit slēpjas faktā, ka visdrīzāk samazināsies kopējā summa, kura ES budžetā tiks novirzīta lauksaimniecības dotēšanai; brīvos līdzekļus šai gadījumā ir plānots pārvirzīt pētniecības un attīstības stimulēšanai (kas Latvijā ir vispār gandrīz smieklīgā līmenī). Var cerēt, ka pēc 2013. gadu tiešie maksājumi būs lielāki – protams, gan apzinoties, ka tik lielā apmērā kā vecās dalībvalstis tos uzreiz nesaņemsim, taču vismaz ejam tomēr pareizā virzienā.
Šobrīd labā ziņa ir tā, ka būs pastiprināts atbalsts mazāk labvēlīgajām saimniecībām. Piemēram, Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) paredzējis par 10% palielināt atbalstu būvniecības objektiem, kas atrodas mazāk labvēlīgās teritorijās (tātad, kopā tie būs jau 50%). Latvijas valdības apstiprinātie grozījumi nodrošinās pieaugumu līdz 45% arī atbalstam tehnikas un iekārtu iegādes projektiem siltumnīcu (segto platību) un dzīvnieku novietņu projektiem, kas darbojas mazāk labvēlīgajās teritorijās, bet kuriem nav nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Zemkopības ministrija nolēmusi atbalstīt kooperatīvu lūgumu par transporta iegādes aspektu – turpmāk kravas automašīnu un piekabju iegādes izmaksas, ja tās iegādāsies kooperatīvs, varēs iekļaut attiecināmajās modernizācijas projekta izmaksās. Piedevām, uz ES atbalstu traktortehnikas iegādei varēs pretendēt arī tie lauksaimnieki, kas audzē lauksaimniecības produktus segtajās platībās, un pat tie, kuri audzē daudzgadīgos augļkopības kultūraugus (tai skaitā dzērvenes un mellenes) ārpus lauksaimniecībā izmantojamajām teritorijām – purvos, mežos.
Ar cieņu - Atis Lejiņš, LR 10. Saeimas deputāts