Pujāts uzrunājot nāciju, sacīja, ka sabiedrībai ir jābūt „pacietīgai“, jo šai Saeimai esot jāļauj strādāt. Pēc Pujāta domām šī Saeima esot darījusi daudz, lai „nosargātu ģimenes institūtu.“ Pēc šādiem vārdiem es pakasu galvu un sāku domāt, ko tad īsti šī Saeima ir darījusi, lai „nosargātu ģimenes institūtu?“ Paga, „ģimenes pantu“ (110.pantu par laulību tikai kā sievietes un vīrieša savienību) satversmē taču ierakstīja 8., ne 9.Saeima. Tāpat par „anti-kristīgo garu“ un „geju propagandu“ bijušais mācītājs Jānis Šmits runāja 8., ne 9.Saeimā.
Patiešām, ko tad šī Saeima ir darījusi vērtību labā? Es vismaz to nespēju pamanīt. Tas, ko pamanu es, ir kardināla simpātijas pret šo valdošo koalīciju. Iespējams, ar vārdiem par tautas „pacietību“ pret Saeimu, kardināls domāja „pacietību“ pret šo „dievišķo“ koalīciju, kura jau 8.Saeimā sāka grozīt Satversmi, lai visādi izpatiktu Baznīcai. Vārdu sakot, jābūt pacietīgiem pret šiem valdošajiem, jo viņi valda, sekojot „tikumiem un vērtībām“. Es gan šaubos vai šī koalīcija „aizstāvot ģimeni“ ir domājusi par Dievu un krustā sisto Jēzu, drīzāk par vēlētāju balsīm un baznīcas neslēptu atbalstu viņu samudžinātajai un nesaprotamajai politikai.
Kardināla aicinājums būt pacietīgiem ir aicinājums turpināt staigāt „spāņu zābakos“ un noskatīties kā šī koalīcija plosa Latviju kā demokrātisku valsti. Protams, ja koalīcija spēj veiksmīgi izdabāt Baznīcai, tad tā jāmīl, bet es patiešām šaubos vai, viņi to dara ticot uz Jēzu, kas piesists krustā Golgātas kalnā.