Šodienas situācijā korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta būtiska loma. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības. Izstāde Uz lielās dzīves trases dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – 20. gs. 50. gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja "lineāri ģeometriskais" stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress.
Tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu "firmas" zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums. Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai.
Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – "lineāri ģeometriskā" stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās. Plašais eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja, Latvijas Valsts arhīva krājuma, darbu autoru un privātām kolekcijām.