Ikreiz, kad iznācis dzīvot ārpus Latvijas, bibliotēka ir bijusi manas ikdienas sastāvdaļa. Sidnejā uz to pat gāju trīs reizes nedēļā, un nedz Londonā, nedz Kopenhāgenā, nedz kādā citā pasaules bibliotēkā man negadījās novērot sliktu smaku, gausus pensionārus, kas lasīšanai pieprasa vecu aktieru biogrāfijas vai kādas citas senilas parādības, par kurām te bieži runā "interneta laikmeta cilvēki".
Protams, ka mūsdienu bibliotēkas lietotājs pa taisno no gultas "interneta laikmetu" pielieto, lai rezervētu biļetes, apmaksātu rēķinus un savā aipodā ielādētu kādu jaunu dziesmu vai vēl labāk - video. Intelektuālās un pulcēšanās vajadzības tomēr mēs apmierinām citādi, tāpēc ir vajadzīgi teātri, bibliotēkas, muzeji un koncertzāles.
Gluži svaiga šķiet arī mūsu - latviešu - spēja lielo darbu, kas, lai arī ieildzis, novest līdz galam. Un es negribu teikt - "Birkerts ir to pelnījis" vai "Andris Vilks ir to pelnījis" vai arī "malacis - Demakova". Bibliotēku esmu pelnījusi es un mani bērni, rīdzinieki, cilvēki, kuriem brīvajā laikā, nav kur aiziet, lai bez maksas atpūstos, izklaidētos, izglītotos. Es jūtos labāk par lietuviešiem, kuri pagājušajā nedēļā pasaules ziņas apskrēja ar lētu PR gājienu, ko Latvija Rema Kolhāsa gadījumā izdzīvoja jau pirms dažiem gadiem. Konkursā par jauna muzeja un kultūras centra projektu uzvarējusi Zaha Hadida. Pārejo finālistu vidū - Daniels Libeskinds un Masimiljāno Fuksas. Jaunajā muzejā iecerēts izrādīt darbus no Ermitāžas muzeja Pēterburgā un Gugenheima fonda kolekcijām. Nav šaubu, ka Hadidas piedāvātais fluīdais būvapjoms ir karstāks Austrumeiropas pilsētas relišers nekā mūsu bibliotēka. Tas atbilst pasaules priekšstatam par mums tikpat labi, kā mirdzoši zābaciņi pavasara meiteņu kājās un pasaules ziņās parādījās līdzās vēstij par Karlas Bruni Sarkozī labi pārdoto kailfoto. Mūsu bibliotēkas gadījums tomēr ir nešaubīgi elegantāks un konceptuāli pamatotāks. Īsta manta.
Tomēr mēs esam īsti sēnes, salīdzinājumā ar igauņiem. Vienlaikus ar Viļņas konkursu tapa zināmi arī uzvarētāji starptautiskajā arhitektūras konkursā par Igaunijas Mākslas akadēmijas jauno ēku. Tie ir jauni dāņu arhitekti no birojiem Effekt un Sea. Tieši caurspīdīgā konkursu prakse Igaunijā teju visos nesen rīkotajos konkursos ļāvusi uzvarēt jauniem, publicitātes mašīnas nenodrillētiem arhitektiem. Igauņu konkursos dalībnieku skaits ir tikpat liels kā biroju adrešu ģeogrāfija, bet rezultāti - gudra XXI gadsimta arhitektūra, kurā akcentēta ne tikai estētika un funkcionālās vajadzības, bet arī ainava un kliedzošā Austrumeiropas lielpilsētu nepieciešamība pēc ērti lietojamas publiskās telpas. Tepat Rīgas klusajā centrā igauņi būvēs jaunu vēstniecības ēku. Arī šīs būves konkursā uzvarēja divi jauni igauņu brāļi - Tarmo un Kaurs Stori, sadarbojoties ar Heidi Urbu.
Tā Rīga dabūs linu uzvalku, Viļņa - elastīgas bikses ar leoparda rakstu, bet Tallina - neuzkrītošu jauna Eiropas dizainera kleitu ar diskrēti šķību ieloci. Visiem labi.