Kā pirmie nākamajai Purvīša balvai nominēti mākslinieki Henrijs Preiss un Daiga Krūze, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja reklāmas un informācijas darba kuratore Natālija Sujunšalijeva.
Preiss balvai nominēts par personālizstādi "Artefakti", kas no 21.februāra līdz 28.martam bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
Kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis skaidroja, ka mākslinieka izstādes darbi ne vien taustāmi rekonstruē materiālu un faktūru, kas piederīga 20.gadsimta sākuma mākslai, bet vienlaikus veido arī saturiski komplicētu pārcēlumu no vēsturiskā avangarda. Pārliecinošais misticisma caurstrāvotu un panteistisku ideju apvienojums sarežģītās ģeometriskās vienībās ir mēģinājums skaidrot pasaules neviennozīmību, izmantojot visu tās simbolu plašumu.
"Nebīšanās no historisma un ideju potenciālā naivuma padara šo izstādi par ievērojamu un nošķirtu parādību latviešu mākslas ainā," uzskata Sīmanis.
Savukārt mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs min, ka izstādē "Artefakti" kultūru, formu, struktūru un faktūru slāņojums ir parādīts kā viendabīgs un pašsaprotami dabisks objekts.
Purvīša balvai māksliniece Krūze nominēta par personālizstādi "Slēpnis", kas galerijā "Alma" bija skatāma no 11.februāra līdz 2.aprīlim.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule uzskata, ka nominācija pelnīta par mākslas darbu radītajām asociatīvajām iespējām, kas tik bieži netiek piedāvātas mūsdienu glezniecībā. Māksliniece pārliecinoši izceļ glezniecības spējas raisīt individuālas atklāsmes, nelietojot provokatīvus līdzekļus, bet tieši ar harmoniskiem gleznojumiem uzjundot pārdzīvojumu un līdzpārdzīvojumu.
Krūzes iepriekšējās darbības kontekstā izstāde iezīmē ainavisku un figurālu motīvu redukciju līdz abstraktām formām, bet nosaukumi piešķir manāmu rotaļīguma devu, rosinot neaizrauties ar pārlieku eksistenciāli nopietnām interpretācijām, pauda mākslas zinātniece Stella Pelše.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 11 izstādes - Voldemāra Johansona personālizstādi "Organiskie raksti / Attractors", Ērika Apaļā personālizstādi Vārdi", Kārļa Vītola personālizstādi "Kults", Paula Pudža personālizstādi "Metafiziskais reālisms", Ginta Gabrāna personālizstādi "Fotosintēzes kapsula", Aļņa Stakles personālizstādi "Vienkāršs stāsts" un Ievas Epneres personālizstādi "Telpas atmiņa". Diskusijā kā iespējamais kandidāts nominācijai tika minēts arī Jānis Avotiņš, kuram šajā laika posmā notikušas divas personālizstādes "IBID Projects" Londonas galerijā un personālizstāde Berlīnes galerijā "Johnen", tomēr viņa izstādes netika izvirzītas balsošanai, jo lielākajai daļai ekspertu nebija iespējas tās apmeklēt.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude", par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt", bet trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".