Izglītības speciālisti uzskata, ka viena no problēmām šajā ziņā ir tāda, ka jaunieši švaki mācās fiziku un matemātiku, un tāpēc viņi nevien nav, bet arī nevar būt sagatavoti mācībām augstākās izglītības līmenī. Te nu jāsaka, ka ir vesels sarežģījumu komplekts, sākot, protams, ar to, ka salīdzinoši reti tomēr ir tie jaunieši, kuriem patiešām patīk algebras vienādojumi un vardes iekšpuses pētīšana bioloģijas kontekstā. Protams, kā nākas konstatēt katru gadu īsi pēc 1. septembra, ir arī visnotaļ katastrofāls skolotāju trūkums, jaunie pedagogi strādā visur citur, tikai ne skolā, un pietiekami daudzās skolās mācības visdažādākajos priekšmetos, bet it īpaši eksaktajos, vai nu piedāvā samazinātā apjomā vai arī nepiedāvā nemaz. Tādā gadījumā nav nekāda pārsteiguma, ka eksāmenos skolēni šādos priekšmetos uzrāda vājus rezultātus.
Taču ir arī cita lieta, un to varētu saukt par attiecīgo profesiju "seksīgumu". Nav nekāda pārsteiguma par to, ka topošie studenti visaktīvāk bombardē humanitāro zinātņu fakultātes. Būt par sabiedrisko attiecību menedžeri vai žurnālistu -- tas var šķist pagalam stilīgi. Būt par juristu -- iespējams tā ir pat ļoti ienesīga lieta. Strādāt tūrisma industrijā -- ceļosim, ceļosim, ceļosim!
Bet kļūt par ķīmiķi vai fiziķi? Iet strādāt kādā apputējušā institūtā, kuram finansējums bijis pagalam nepietiekams jau kopš PSRS laikiem, kur algas mēdz būt krietni zemākas par vidējo aritmētisko? Vai arī piemeklēt otru alternatīvu un kļūt par attiecīgās zinātņu jomas skolotāju vidusskolā? Un tur pelnīt vēl mazāk??! Nu nē, nē paldies!
Ja šīs jomas vēlas atrast jaunus un perspektīvus darbiniekus, ar dažādu valsts instanču aicinājumiem vien nepietiks. Jācer, ka potenciālie darba devēji jau tagad dodas uz skolām un jauniešiem demonstrē tieši to, kas par ķīmiju un fiziku ir interesants, stāsta par to, kādas ir kajeras iespējas attiecīgajās jomās. Daudz Latvijā runāts par to, ka saikne starp izglītību un attiecīgo jomu tautsaimniecībā pietiekami bieži ir pat ļoti vāja. Te process, kurā jāpiedalās ne tikai izglītības iestādēm, bet arī nākamajiem darba devējiem, lai izglītība patiešām sekotu līdz tam, kas ir nepieciešams profesijā un jaunceptais speciālists jau tūlīt var ķerties klāt pie interesantiem un nozīmīgiem projektiem. Svarīgas ir prakses iespējas. Svarīgs ir finansējums. Svarīgas ir pietiekami daudzas lietas, kuras mūsu valstī joprojām un diemžēl iet mazumā.
Katrā ziņā vēlu visiem jaunajiem cilvēkiem, kuri šajās dienās iesniedz papīrus dažādajās augstākās izglītības iestādēs, vislielāko veiksmi un izdošanos. Vienalga, ko esat izvēlējušies studēt, ceru, ka mācīsities kārtīgi un no studiju gadiem gūsit nevien lieliskas zināšanas, bet arī lielisku baudu. Savukārt valsts iestādes -- ja trūkst fiziķu un biologu, domājiet radošāk par to, kā piesaistīt jauniešus! Vienkārši pateikt, ka trūkst un tāpēc patriotiskiem jauniešiem būtu automātiski jāstudē eksaktās zinātnes -- baidos, ar to vien nepietiek.