Pēc kongresa Jaunā laika līderi paziņoja, ka partija esot vienota un turpmāk vienoti strādāšot. Es teikšu—neticu. Jaunā laika politiķu kašķīgā „villošanās“ partijas kongresā neliecina par īpašu vienotību. Žēl, bet vienīgā sakarīgā opozīcijas partija ir iekšēji sašķēlusies un diez vai šis kongress būs kaut ko atrisinājis. Pat ja notiks ārkārtas vēlēšanas, Jaunais laiks tajās nespēs gūt gaidītos panākumus, ja turpinās dalīties Repšes atbalstītājos un viņa noliedzējos, kā arī, ja Jaunā laika dāmas nebeigs publiski viena otru nozākāt. Viss līdz šim notikušais liecina, ka Jaunais laiks ir ne tikai, viņu vārdiem sakot, „demokrātiskākā“ partijas Latvijā, bet arī pirmā no partijām, kura savus iekšējos konfliktus atļaujas risināt tik publiski. Kā teiktu poļi: „Simts gadus Tev "kašķīgais" Jaunais laiks.“
Kašķīgais laiks
Jaunā laika kongresā nebiju, bet TV ziņu sižetus vērojot šķita, ka tas nav vienas partijas kongress, bet gan dažādu politisko grupu sapulce, kurā sanākuši cilvēki ar pretējiem viedokļiem. Repše mēģināja atspēkot „melus“ par viņa darbību partijas vadībā, citi centās kritizēt Repši, viņa vadības stilu un „pelēkos kardinālus“—Jaunupu ar Titavu. Brīžiem skanēja tādi epiteti, kuri pat slēgtos pasākumos reti izskan.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.