Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Kristīgā ažiotāža

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ateists
a
"dabiski izveidojušās dominantes" "dabiski" nozīmē ar uguni un zobenu, uz moku sola un ar citiem līdzīgiem paņēmieniem? "Mīlestības reliģija" tika izplatīta karojot, bet šodien tiek izplatīta ar agresīvu propagandu, kurā netrūkst totalitāras propagandas elementu.
ateists
a
Tas nav apvainojums, tas ir fakta konstatējums. Ja priekšmets saucas reliģijas vēsture, tad nevar iekļaut tikai viena kulta rakstus, jo tā ir nepilnīga informācija. Bet viena kulta propagandai nav vietas valsts skolā, ja šī valsts ir demokrātiska un atzīst iedzīvotāju tiesības pašiem izvēlēties, kurā kultā sastāvēt, vai varbūt nesastāvēt nevienā, vai veidot pašam savu pasaules uzskatu. Paziņojums, ka argumentu nav vai tie ir neinteresanti, drīzāk liecina, ka paziņojuma autoram nav atbilžu. Nevis "es nevarēju saskatīt" atbildes, bet to NAV, jo tās nav dotas.
Andris
A
ateists » Andris 20:29 ... viens otrs te pilnīgi atklāti lobē vienu reliģisko kultu... ---------------- Jūs turpināt un papildināt palagus tādā garā, ka visu, ko es vēlētos teikt, es jau uzrakstīju 18:33. Papildus apvainojumus ieraudzīju - jaunus un interesantu argumentus saskatīt nemācēju. Tāpēc vēlu visu to labāko.
ateists
a
Kļūšu atkal lecīgs - mūsdienu demokrātijā vienas reliģijas iekļaušana mācību programmā ir antikonstitucionāla. Pamatinformācija par lielākajām pasaules reliģijjām ir vēstures kursā, bet ja kāds vēlas skalot smadzenes saviem bērniem, tad ārpus skolas savā brīvajā laikā un par savu naudu. Un tikai saviem bērniem - pārējos lieciet mierā.
ateists
a
Tieši otrādi, es esmu neitrāls kā Šveices ārpolitika, kamēr viens otrs te pilnīgi atklāti lobē vienu reliģisko kultu. Es domāju nevis par kristīgo kultu savtīgajām interesēm, bet par mācību programmu un VISU informāciju, kas tajā būtu jāiekļauj. Atšķirībā no "kristieša", kurš bez sava reliģiskā teksta neko citu nezina, mūsdienu cilvēks diezgan daudz zina par senajiem romiešiem, ir dzirdējis par kartāgiešiem un ēģiptiešiem un pēc ilgākām pārdomām atcerēsies, ka ir bijuši arī tādi šumeri. īpaši apdāvinātie varbūt arī pateiks, kādā krāsā (pēc mūsdienu ekspertu domām) bija kolonnas Persepoles zālē "Apadana". Tajā pašā, par kuru kristieši vispār neko nav dzirdējuši. Starp citu, viens otrs kristiešu sižets ir nosperts no agrāko civilizāciju reliģijām. Piemēram, stāsts par Noasu ir šumeru eposa plaģiāts, vienīgās dievības kultu ieviesa jau Ehnatons senajā Ēģiptē, bet Kristum analogus tēlus var atrast tajā pašā ēģiptiešu mitoloģijā (Oziriss). Par "vislasītāko grāmatu", vismaz mūdienās, varētu nebūt patiesība. Starp citu, paši īstenticīgie savus tekstus zina fragmentāri, interpretē patvalīgi un diskusijās gadās, ka ateists iebāž kristieti maisā ar viņa paša citātiem. Skolās kristiešu svētos tekstus māca nevis PIRMOS, bet VIENĪGOS. Vai skolā māca Korānu? Bet ēģiptiešu Mirušo grāmatu? Bet Bhagavadgitu? Pie tam nevis sektas "harē harē" izpratnē, bet tā, kā šo grāmatu lasa indieši? Nemāca. Tāpēc arī kristiešu mēģinājumus par katru cenu iedabūt skolu programmā savus rakstus UN NEVIENUS CITUS vērtēju kā vāji maskētu mēģinājumu vervēt kultā jaunas avis (tas nav apvainojums, tā kristieši paši sauc sevi). Skolai nav jānodarbojas ar ticības lietām un vēl mazāk ar jaunu avju vervēšanu reliģiskajiem kultiem. Pagaidām mēs vēl dzīvojam brīvā valstī, kur izvēle kam un vai vispār kaut kam ticēt ir katra paša ziņā.
Andris
A
ateists » Andris 18:06 ...tāpēc tikai kristietības mācīšana skolās ir vērtējama... -------------------------- Man diez vai izdosies Jūs saprast, ja Jūs nemitīgi vienādosiet Grāmatu ar Ticību.
Andris
A
....Un varbūt arī šis uzstādījums par "Bībeles mācību" ir tik neskaidrs un līdz galam nenodefinēts, lai ar to varētu visādi manipulēt un grozīt. Tādiem kā PLL - ļoti pieņemams paņēmiens.... ---------------------------- Skaidrs - savas politiskās simpātijas un antipātijas Jūs iezīmējat, tikai nesaprotu, kāpēc šeit tas bija nepieciešams, bet lai paliek... Par sevi... Es bez jelkādiem aplinkiem un zemtekstiem skaidri stāstu, ka vēlos lai skolā māca Bībeli. Pats par sevi varu teikt, ka neesmu neticīgs, kaut ortodoksālie ticīgie mani par tādu noteikti uzskatītu. Mani pašu par ne-neticīgu padarīja dzīves pieredze un cilvēku uzklausīšana. Bībeles sižetu uzzināšana šajā ceļā man nav neko ne pielikusi, ne atņēmusi. Man personīgi neiet kopā doma, ka izlasot Bībeli var kļūt par kristieti, vai Bībeles nelasīšana no Kristietības pasargā. Personīgi man Bībeles pārzināšanas 99.9% ieguvums ir Eiropas saprašana - visplašākajā šo vārdu ietvarā. Nevis visa pieņemšana, bet saprašana. Jebkurā mākslas darbā atveras otrais un daudzi citi plāni, ja zin kāpēc tur vai šur pavaid tādas vai šādas tekstuālas, muzikālas vai vizuālas replikas un citāti. Bībele ir un ir Eiropas vis lasītākā grāmata - ja māžojas to arī ka pirmo nemācīt, tad tā ir esošas realitātes nepieņemšana, kaut kādu aizspriedumu dēļ. Mūsu šodienas pasaule ir greiza, kad pārprasta politkorektuma nospiesti, cilvēki nenormāli izkropļo dabiski izveidojušās dominantes. Nu ja mežā - tieši šajā un manā mežā - visvairāk ir egles, tad kāpēc jāizliekas, ka lai arī egles ir, bet iepazīt koksni jāsāk ar kadiķiem?!
ateists
a
Pat ja cilvēks dzīvotu 300 gadus un visus tos pavadītu skolā, viņš neapgūtu visu cilvēces uzkrāto informāciju. Atlike iekļaut ĪSU KOPSKATU vispārīgās vēstures kursā. Daudz kas paliks ārpus kursa. Tāpat kā visos priekšmetos.
ateists
a
Nevis lecīgums, bet fakta konstatējums. Eiropas vēsture nesākas ar kristietību un tāpēc tikai kristietības mācīšana skolās ir vērtējama kā reliģisko sludinātāju mēģinājums tikt iekšā ja ne pa durvīm, tad pa logu. Savukārt man šķiet absurdi stādīt kristietību pāri visam, bet pārējo ignorēt. Puspatiesība ir tie paši meli. Bet sižetu īsu atstāstījumu var uzzināt arī no komentāriem pie literatūras mācību grāmatas. Vai no populāras bērnu enciklopēdijas "Mitoloģija". Skolas kurss taču ir domāts bērniem, nevis akadēmiķiem. Vai arī no Leo Taksila kritikas, arī tāds darbs ir.
Kaspars
K
Manuprāt taisnība ir gan vienam, gan otram. Vai varbūt pareizāk - ne vienam, ne otram. Varbūt kaut kur pa vidu. Visas šīs diskusijas pamatproblēma šķiet ir neskaidrība par jēdzieniem. Tas ka katrs runā par kaut ko citu, un pat ja nojauš šo kategoriju atšķirību, apzināti to ignorē un nevēlas paskatīties uz šo jautājumu no citas puses. Un varbūt arī šis uzstādījums par "Bībeles mācību" ir tik neskaidrs un līdz galam nenodefinēts, lai ar to varētu visādi manipulēt un grozīt. Tādiem kā PLL - ļoti pieņemams paņēmiens. Tas, ko saka Andris, principā ir ļoti pareizi un normāli - ir jāpārzina (vismaz faktu līmenī) to mantojumu, kam saknes atrodamas Bībeles tekstos. Tā ir informācija, kuru nepārzinot mēs nevaram saprast ļoti daudzko no Eiropas un pasaules vēstures. Tas ir konteksts. Bet - jau esošajā mācību programmā ir mācību priekšmets, kas var pildīt šo lomu - kultūras vēsture. Pieļauju, ka patreizējā formā tā varētu būt diezgan sekla, vismaz manos laikos (vidusskolā mācījos pirms kādiem 6 gadiem) tas tā bija. Bet ja kultūras vēstures priekšmets tiktu pasniegts paralēli vēsturei, arī pamatskolā, un nosegtu visdažādākos laikmetus un reģionus, tas manuprāt būtu veids kā nosegt gan to, par ko te raksta Andris, gan ateists. Skolnieki būtu pelnījuši iepazīties ar vispārēju ideju vēsturi, kas iekļautu gan kristietību, gan zoroastrismu un visu pārējo, un ne tikai 2-3 mācību gados vidusskolā, bet līdzās vēstures priekšmetam, atbilstoši tai vielai, kas tanī brīdī tiek apgūta vēsturē. Faktu, gadaskaitļu un karagājienu iekalšana ir tukša un nesaprotama, ja netiek pārzināts konteksts. Mans ieteikums, kā cilvēkam, kurš vēl atcerās savu skolas solu, būtu - mācību priekšmets, kas sauktos, piemēram, ideju vēsture, un tanī apvienot: kultūras vēsturi, ētiku, reliģiju vēsturi, ievadu filozofijā un to, ko tagad te saukā par "Bībeles mācību". Un tas varētu tikt izpildīts paralēli vēstures priekšmetam. Piemēram - vēsturē tiek aplūkots senās Grieķijas periods, hellēņi, bet ideju vēsturē tiek aplūkoti grieķu mitoloģijas jautājumi, ētiskie principi utml., vēsturē aplūko 1.-2. gadsimtu Romas impērijā, ideju vēsturē mācāmies par kristietības rašanos, tās principiem, tās izplatīšanos utt. Un bez tendencioziem aizspriedumiem ne no vienas (ticīgie), ne otras (sekulārie) puses. Gan vēsture, gan ideju vēsture mums ir tāda kāda tā ir, no tās nav jākaunās, no tās nevajag izvairīties, izlikties, ka kāds no tās posmiem nekad nebūtu eksistējis. Tāpat arī kļūda ir automātiski sarindot visus "labajos" un "sliktajos". Labie "budisti", sliktie un tumsonīgie "kristieši" utml. Arī tā ir viedokļa uzspiešana. Bērnam ir jāvar izvēlēties un jāļauj pašam izdarīt spriedumus un secinājumu. Savukārt jebkādu "ticības mācību" atstāt specializēto skolu (katoļu ģimnāzija, kristīgā ģimnāzija, ebreju visusskola utml.), ģimeņu un draudžu ziņā.
Andris
A
ateists » Andris 15:35 ...Eiropa, ja kādam nebija zināms, sākās ar ....nevis es, bet Andris ir tas, kurš Eiropas sākumus nezina....Distancēties no jautājuma par ticību nav iespējams, ja tiek piedāvāta tikai viena reliģija... ------------------------------------- Kāpēc šāds lecīgums atbildēs?! Vai varbūt esmu aizskāris Ticību - ateismu, un tāpēc aizvainojums? Tad varu pārtraukt un neturpināt, jo ticības lietās "diskusiju" var tēlot tikai vienas ticība iekšienē. Kas šaubās, ka vēstures dziļumos laikā aiz šīs gadu skaitīšanas iesākuma bija arī vecākas lietas?! Kas šaubās, ka no Eiropas tālāk ģeogrāfiski ir citādas tradīcijas un savādāka kultūra?! Tikai es saku, ka iesākt IESĀKT vajag ar tuvāko un iet tālāk, cik ir iespēju un vēlēšanās. Man šķiet absurdi mācīt skolā Neredzīgo Indriķi, Kaudzītes, Šekspīru, Gēti utt pa visām valstīm un laikiem, ja Bībeles SIŽETI nav kaut pieminēšanā pārskrieti.
ateists
a
Eiropa, ja kādam nebija zināms, sākās ar grieķu un romiešu civilizāciju. Ahemenīdi īsu laiku pārvaldīja daļu Grieķijas un kartāgieši - daļu Spānijas, Korsiku, Sardīniju un daļu Sicīlijas. Tātad nevis es, bet Andris ir tas, kurš Eiropas sākumus nezina. Bet mums latviešiem līdz pat 17. - 18. gs. bija sava ticība. Distancēties no jautājuma par ticību nav iespējams, ja tiek piedāvāta tikai viena reliģija, bet pārējās ignorētas. Vēstures apgūšanā tāda pusakla pieeja neder, bet reliģiju ticīgie var apgūt svētdienas skolās. Latvijā, ja kādam piemirsies, baznīca ir šķirta no valsts un skola no baznīcas.
Andris
A
ateists » Andris 14:34 ...Ja visu šo reliģiju mācības būtu jāiekļauj skolas kursā... ------------------------------- Jau rakstīju: "Un es pilnībā distancējos no jautājumiem par TICĪBU - tas protams ir tikai konfesiju un ģimenes izvēles ziņā." Esam tieši Eiropā - tā nu liktenis tieši man un Jums ir lēmis - tāpēc vismaz šīs "ēkas" pamati un cements ir jāzina. Vismaz! Par citu, lai doma citi.
ateists
a
Un vēl. Laiki, kad mākslinieki zīmēja tikai reliģiskus sižetus un tikai uz kristietības bāzes, ir pagājuši pirms vairākiem gadsimtiem. Kristiešiem raksturīgā augstprātība - savu ticību izceļ, bet citas vispār neapskata, it kā to nemaz nebūtu bijis.
ateists
a
Bez kristīgās reliģijas ir pastāvējuši tūkstošiem reliģiju. Mūsdienu cilvēks ir pilnīga nulle mākslas galerijā, ja nezina vismaz grieķu un romiešu mitoloģiju. VISMAZ.Mēs vēl neesam sākuši runāt par senajiem Austrumiem (Ššumeri, asīrieši, babilonieši, Ahemenīdi, Sasanīdi utt. utt.) Ja visu šo reliģiju mācības būtu jāiekļauj skolas kursā, tad cilvēks riskē visu mūžu pavadīt skolā un vienalga neko neiemācīties, jo ticība bija arī ķīniešiem, japāņiem, actekiem, maijiem, ēģiptiešiem utt. utt. Mūsdienās tiek izdota literatūra par daudziem jautājumiem, arī vēsturi un mitoloģiju. Bet skolas kursa apjomu nevar palielināt bezgalīgi. Un vēl. Šodien pat universitātes beidzējs savā specialitātē riskē palikt ārpus konkurences, ja necels kvalifikāciju patstāvīgi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja