Ja kādam var likties, ka neveiksme kādā sporta veidā nācijai nav nekas briesmīgs, tad vismaz angļu gadījumā tas nav. Anglija taču ir zeme, kurā modernais futbols ir dzimis un angļi ir tie, kuri naudu futbolam nežēlo, jo tas ir kļuvis par daļu no viņu kultūras. Patiesībā jau kopš 1966.gada, kad viņi pēdējo un vienīgo reiz kļuva par pasaules čempioniem, angļus veiksme futbolā nav lutinājusi. Allaž viņiem visos čempionātos ir bijušas ļoti labas komandas, bet tās nekad nav plūkušas laurus.
Šoreiz viss ir savādāk nekā parasti. Parasti angļi piedalās gan pasaules, gan Eiropas čempionātu pamatturnīros un tad pēc pāris kārtām izkrīt, šoreiz viņi pat nebrauc uz Eiropas čempionātu. Noteikti pēc vakardienas neveiksmes būs pirmās ziņas par to cik daudz naudas Anglijas alus un TV industrija zaudēs, jo Eiropas čempionāta laikā angļi nedz uzcītīgi skatīsies futbolu, nedz brangi dzers alu, tādēļ, ka viņu komanda nespēlēs. Lai nu kā, tomēr, vislielākais zaudējums angļiem šajā rudenī ir nespēja padižoties ar uzvarām un justies vareniem.