Jūrmalas kūrortu vēsturei veltītā izstāde ir kā saldējums tveicē
Vilciena biļete uz Karlsbādi, tagad Mellužiem. Sieviešu peldcepure, kokvilna, trikotāža. Dāmu somiņa, tekstils, izšuvums. Lietussargs, gleznotāja Miķeļa Rozentāla dāvana sievai. Nivea krēms nr.363. Ķemeru viesnīcas trauki. Vīriešu vasaras kurpes, audekls, āda. Ķemeru viesnīcas trauki. Restorāna Trakais ods vīnu karte. Mehāniskā masāžas ierīce, ražota Japānā. Minētie ir tikai maza daļa no unikālajiem eksponātiem, kurus var aplūkot vēsturiskajā ekspozīcijā Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsture 18.—20.gs. Jūrmalas pilsētas muzejā. Muzeja direktore Inta Baumane uzsver, ka izstāde vispirms iecerēta pilsētas viesiem, taču nav šaubas, ka atmosfēriski aizraujošā un reizē izzinošā ekspozīcija būs kā saldējums tveicē arī mums pašiem — kā kostīmu māksliniekiem, tā ikvienam, kuram patīk tīksmināties ap senām fotogrāfijām, minot bildēs redzamo ļautiņu likteņus, domas, radnieciskās saites un mirkļa noskaņojumu. I.Baumane stāsta, ka veiksmīgi sakritis abu sākotnējais redzējums — rotaļīguma princips materiāla pasniegumā. Svarīgi šķitis nepārblīvēt ekspozīciju ar informāciju. Gaisīgumu un rotaļību piešķir arī mākslinieku Holgera Elera un Ingūnas Eleres dizainētā vide, kas liek justies kā mailītei viļņa mugurā, līdzīgi peldētāju pārītim pie griestiem.
Dūņas cauri laikiem
Ekspozīcija ir vairāku gadu darba rezultāts. Tās tapšanā piedalījušies gan muzeja darbinieki, gan mākslinieki no Dd laboratory, Dd studio, radošās laboratorijas H2E un Jūrmalas tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centra, kā arī restauratori Uģis Baļļa, Ieva Baļļa, Vita Bogana, Iveta Priede, Kristīne Riekstiņa un metālmākslinieks Indulis Urbāns. Izstāde iepazīstina ar kūrortu pirmsākumiem un uzplaukumu, sākot no XVIII gs. līdz 1914.gadam. No 1783.gada līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914.gadā Jūrmalas kūrorti attīstījās saskaņā ar cariskās Krievijas valsts likumiem. Stāsts turpinās Latvijas Republikas laikā 20.—30.gados, kas bija Jūrmalas un Ķemeru kūrorta ziedu laiki, kad mērķtiecīgi tiek veicināta kūrortu infrastruktūras attīstība un pieaug starptautiskā popularitāte. Ekspozīcijā redzamās Ķemeru kūrorta reklāmas zviedru un vācu mēlēs liecina par laiku, kad Rīgas Jūrmala kļuva par plaši pazīstamu kūrortu Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. Reklāmas prospektos kūrortu dēvēja par Baltijas Rivjēru. Tūristus šeit piesaistīja augstais komforta un apkalpošanas līmenis, kā arī zemās cenas. Šajā laikā uzplauka arī Jūrmalas koncertdzīve, kurā noteicošā loma bija Dzintariem. Visbeidzot stāsts aizvirzās līdz Jūrmalai kā Vissavienības kūrortam — padomju darbaļaužu masveida atpūtas un ārstniecības vietai 50.—80.gados. Saulainā vasaras svētdienā 70.gadu beigās kūrortviesu skaits Jūrmalā vienā dienā varēja pārsniegt 500 000, bet pastāvīgo iedzīvotāju skaits bija tikai 62 000.
Ir arī digitālā ekspozīcija
Neatņemama ekspozīcijas sastāvdaļa ir parocīgi un patīkami lietojama digitālā ekspozīcija. Tā veidota kā pastaiga — kinofilma, nodrošinot nervus kutinošu klātbūtnes sajūtu un atmosfēriskumu. Četrās valodās — latviešu, angļu, krievu un vācu. Tajā apmeklētājs var klikšķināt pēc izvēles uz sadaļām: Koncerti, Izklaide, Jūrmalas rajoni, Ķemeri, Ievērojami cilvēki. Izvēloties, piemēram, sadaļu Ļaudis Jūrmalā, tālāk piedāvātās izvēles ir "vietējie" un "vasarnieki". Vasarnieki, visvisādi iztaisījušies, no mūsu redzes viedokļa gandrīz kā Mākslas akadēmijas karnevālā, redzami populārajās izjādēs jūras krastā, skrituļojot vai uzsitot asinis ar azartspēlēm — ruleti, kāršu un loto spēli. Vietējie, mazāk priecīgi un samulsuši, fiksēti pie savām mājām un vērojam vasarniekus vai ievērojamos cilvēkus. Uzklikšķinot uz šīs sadaļas, varam sastapt gan Augustu Kronenbergu ar savu sunīti Teodoru XX gs. 50.gados, gan komponistu Jāni Zālīti, gan Ernestu Birznieku-Upīti, gan kinorežisoru Aleksandru Rusteiķi, gan Margaritu Stārasti, gan pavisam maziņu Aleksandru Čaku gadsimta sākumam raksturīgajā kleitiņā.
Jūnija sākumā Dd laboratory direktors, mākslinieks Jānis Mitrēvics devās uz Parīzi, lai saņemtu Muzeju starptautiskās audiovizuālās komitejas speciālbalvu par bagātīgu dokumentālā materiāla izmantošanu un veiksmīgu montāžu Jūrmalas muzeja digitālajā ekspozīcijā. J.Mitrēvics atgādina, ka Dd laboratory jau 2006.gadā saņēma atzinību par projektu rainis_2005.lv, kas bija piecu Raiņa darbu interpretācijas datorspēļu formātā. Viņš bijis pārsteigts, ka Rainis spējis ieinteresēt Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM — International Council of Museums) žūriju konkurencē, kur "spēlētāji ir tādi dūži kā Luvra, Ermitāža, Kanādas Nacionālā galerija u.tml. Tas norāda, ka viņi diezgan nopietni iedziļinās". Katru gadu ICOM dažādās nominācijās izvērtē interneta kiosku projektus, CD, digitālās ekspozīcijas, audiovizuālās īsfilmas, stāsta J.Mitrēvics.
Par sadarbību ar Jūrmalas pilsētas muzeju mākslinieks saka: "Kā jau vienmēr, no sākuma mazliet viens par otru brīnījāmies, bet tomēr atradām kopīgu pieeju. Mums ļāva brīvu vaļu, tāpēc beigās ir arī gandarījums un, iespējams, labs rezultāts." Vaicāts par sava paša attiecībām ar Jūrmalu un vai spēj iedomāties mērcējamies sevi dūņu vannās, J.Mitrēvics atbild, ka "Jūrmala ir super lieta". Arī pret dūņām viņš esot noskaņots pozitīvi. Pagaidām gan šis noskaņojums ir teorētisks. Strādājot pie izstādes un braucot uz Ķemeriem, mākslinieks novērojis, ka Ķemeri vēl joprojām šķiet pavisam klusi. Mitrēvics nešaubās, ka te slēpjas lielas attīstības iespējas. Galu galā — tie ir spa pirmsākumi — atgādina mākslinieks.