Mans labākais draugs ir gejs

Tas nemaina to, ka mans septiņus gadus vecais dēls skaidri zina, ka grib apprecēties ar Vladu, jo viņa ir smuka, un mana meita labprātāk draudzējas ar klases zēniem, jo viņi jauki protot pievērst viņai uzmanību. Esmu daudz pati ar sevi sarunājusies par to, kā es izturos pret viņiem abiem un kā uztveru viņu attiecības. Neliekuļošu, sakot, ka esmu pieņēmusi to kā pašsaprotamu un bez šaubīšanās. Bet mirklī, kad uzzināju patiesību (ko nojautu jau iepriekš), es šo cilvēku gribēju apskaut un pasargāt. Brīdī, kad saņēmu īsziņu ar atklāsmi – "es esmu gejs", biju ārzemēs un nebija fiziskas iespējas to izdarīt, bet sajūta bija tieši tāda – sargājoša un bezgala saviļņojoša. Ka viņš man ir uzticējies (jo varēja taču neteikt) un iedomājos, ka pēc šīs ziņas manā telefonā otrā pasaules malā kāds liels un apmulsis cilvēks droši vien gaida manu reakciju. Tā mūsu sarakste vēl tagad spilgtā atmiņā un tāpēc atceros katru vārdu un katru sajūtu. Un atceros savas pārdomas. Kā pakāpeniski mēģināju saprast, vai satiekoties, es uz viņu skatīšos citādi nekā pirms viņa atklāšanās, ko jautāšu… Satiku un sapratu, ka nekas nav mainījies. Mans draugs ir mans draugs un tāds ir neatkarīgi no tā, vai viņš ir vīrietis vai sieviete, vai viņš ir blonds vai sirms, vai viņš ir noskumis vai priecīgs…Tikai pakāpeniski uzdevu jautājumus, kuri mani interesēja (jo par geju attiecībām neko nezināju). Un, protams, baidījos, ka uzzināšu kaut ko, kas mani varētu atgrūst. Sākumā likās, ka es nevarēšu ieiet viņu kopīgajā dzīvoklī un dzert ar viņiem kopā tēju… Sākumā arī negāju, draugam sakot, ka nezinu, vai varēšu pieņemt viņu attiecības ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Tā pierādot, ka manī pēdējiem spēkiem cīnās arī homofobs…Protams, mans draugs mani dažreiz nesaprot un es droši vien viņu un tad mēs mazliet nesaprotamies. Kā jebkurās attiecībās. Tikai mūsu gadījumā tas tomēr ir mazliet citādi. Jo, liekas, viņš zina, ka ikdienā var nākties saskarties ar naidu un agresiju, tāpēc svarīgas ir jebkuras attiecības, kurās no tā iespējams izvairīties. Viņš novērtē jebkuru cilvēku cilvēka paša dēļ un zina, ka svarīgākas par visu ir savstarpējās attiecības, jo viss cits ir pārejoši. Un ir kāds pluss. Mans vīrs bez aizdomām noraugās uz to, ka mēs ar manu draugu, galvas kopā sabāzuši, runājam par sev vien zināmām lietām. Un vēl – manas draudzenes tāpēc nav kļuvušas man mazāk svarīgas. Tas ir tikai citādāk. Jo viņš ir vīrietis :)