gads, piedalījos ES rīkotā žurnālistu seminārā, kas notika Briselē un Māstrihtā. Tobrīd vēl nebija skaidrs, kad Latvija saņems uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas ar ES, nemaz par pašu pievienošanos Eiropas Savienībai nedomājot. Vēl tālāka likās iespēja pievienoties Šengenas līguma zonai.
Nav pagājuši ne desmit gadi, un Ziemassvētku brīvdienu laikā, dodoties apciemot draugus Tartu, tikpat brīvi varēšu šķērsot Latvijas un Igaunijas robežu. Man tas ir nozīmīgs notikums. Šis ir vēl viens labais un pavisam reālais stāsts tam, ko mums ir devusi iestāšanās Eiropas Savienībā. Protams, vēl neesot Šengenas līguma zonā, ceļošana pa ES valstīm bija viegla, man daudzi sacīs. Taču no piektdienas par realitāti kļūs Eiropa bez robežām no Atlantijas okeāna piekrastes līdz pat Jūrmalai. Visas Šengenas līguma valstis būs pieslēgtas vienotai datu bāzei, kas pāris sekunžu laikā ļaus iegūt informāciju par ārējo robežu šķērsojošām personām.
Tomēr arī šim tālākas ES integrācijas veiksmes stāstam ir melns stūrītis. Ne vienā vien no vecajām Šengenas līguma valstīm izskanējušas bažas, ka tagad kontinentā ieplūdīs jauna nelegālo imigrantu plūsma, jo “jaunās” nespēs stingri sargāt robežas. Tāpat pa kontinentu tagad brīvi varēšot pārvietoties noziedznieki. Šādas bažas parādījušās ne vien tradicionāli eiroskeptiskajā britu presē, bet to man nācās dzirdēt no kāda Austrijas kolēģa. Austriešiem esot bail, ka no Slovākijas, kas Šengenas sagatavošanās procesā uzrādīja vienas no vājākajām sekmēm, ieplūdīšot labāku dzīvi meklējoši nelegāļi. Šīs bažas būtu jāuztver kā papildus mudinājums jaunajām Šengenas līguma valstīm rūpīgi sargāt ES ārējās robežas. Arī Latvijai, kuras robeža ar Krieviju un Baltkrieviju tagad būs ES austrumu robeža.
Šengenas zonas paplašināšana tikai vēlreiz apliecina, ka pamazām gan fiziskās un juridiskās, gan aizspriedumos balstītās robežas Eiropā turpina irt. Šonedēļ to spilgti pasvītroja vēl kāds īpaši Latvijai svarīgs gadījums. Tā bija Laval lieta, kurā Eiropas augstākā tiesu instance lēma, ka zviedru arodbiedrības pārkāpa pakalpojumu brīvas kustības pamatprincipu, bloķējot latviešu celtnieku darbu Zviedrijā. Ne viena vien Eiropas arodbiedrība pēc sprieduma pasludināšanas paziņojusi, ka ziemeļvalstu sociālais modelis sabruks. Pamatojoties uz šo tiesas lēmumu, tagad sākšoties algu dempings. Bijušais Dānijas premjers sociālists Pols Nīrups Rasmusens paziņojis, ka ar šo spriedumu “Eiropa sev iešāvusi kājā”. Taču tiesas lēmums vairs nav apstrīdams, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja tagad būtu kāds Laval līdzīgs gadījums, ES arodbiedrības vairs nevarētu bloķēt latviešu celtnieku darbu. Šoreiz ir uzvarējusi Latvija un citas jaunās ES valstis.
Lai arī lēnām, bet pamazām robežu nojaukšana turpinās.