Rezultātā kliente tomēr panāca apkalpošanu krievu valodā, vienas kafijas pasūtīšana izvērtās daudz ilgāka, nekā tas būtu nepieciešams, un šīs sarunas novērojums man lika pārdomāt vairākas lietas.
Mēs tik bieži skaļi diskutējam par nepieciešamību integrēt krievu tautības pārstāvjus, brīžiem pat kļūstot naidīgi un rupji tādēļ, ka kādā iestādē vai veikalā mūs apkalpo krievu valodā. Tomēr brīžos, kad krievu tautības cilvēki panāk mums pretī un vēlas sarunāties latviski, mēs kāpjamies atpakaļ, un nez kādēļ spītīgi atbildam krieviski. Es neesmu galējs nacionālists, tomēr uzskatu, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāzina valsts valoda, un noteikti jālieto tā savā darba vietā, it sevišķi apkalpojošā sfērā, taču vienlaicīgi latviešiem pašiem ir jāpiedalās cittautībnieku integrācijā. Tas nozīmē, ka jācenšas pēc iespējas runāt latviski, nevis jāpielāgojas saruna biedra valodai, pat tad, ja otra persona latviski runā ar grūtībām, jo kā gan citādi var iemācīties valodu, ja ne praksē. Piemērs tam ir igauņi, kuri vienmēr ir centušies runāt savas valodā, tāpēc šobrīd Igaunijā ir daudz mazāks procents krievu tautības pārstāvju, kuri nepārvalda igauņu valodu. Droši vien būsiet pamanījuši, ka situācijās, kad kompānijās ir trīs latvieši un viens krievs, par sarunvalodu visbiežāk tiek izvēlēta krievu valoda, lai it kā atvieglotu komunikāciju. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka tādā veidā mēs situāciju tikai sarežģījam, jo, ja mēs nedodam iespēju mācīties valsts valodu, arvien retāk tiks vispār izrādīta šāda vēlme. Būtiski ir arī palīdzēt latviešu valodas apgūšanā, nenoniecinot, ja valoda nav pilnīgi pareiza.
Lai tūlīt nesaņemtu pārmetumus par krievu diskrimināciju, es vēlos vēlreiz atkārtot, ka runa ir par loģisku nepieciešamību valsts iedzīvotājiem zināt valsts valodu, un publiskā vidē to arī lietot. Šis ieraksts nav vērsts pret kādu tautību, bet gan PAR valsts valodu un tās saglabāšanu. Protams, ir svarīgi būt arī internacionāliem, un šis ieraksts neattiecas uz tūristiem, bet gan Latvijas pilsoņiem un patstāvīgiem iedzīvotājiem. Šajā rakstā par piemēru galvenokārt izmantoju krievu tautības pārstāvjus, jo tiem Latvijas iedzīvotāju vidū ir lielākais procents. Valsts valodas pārzināšana un izmantošana ikdienā ir cieņas izrādīšana, tāpēc es gribētu aicināt arī latviešus pašus cienīt savu valsti un veicināt latviešu valodas saglabāšanu, piedaloties integrācijas procesā.