- Pieredzējis režisors zina, kas ir "multene", proti -- no viena rakursa filmēts cilvēks gan tuvplānā, gan vidējā plānā. Šādus skatus samontējot kopā skatītājam rodas iespaids, ka redzamais cilvēks momentā ir palecis pa metru uz priekšu vai pa metru atpakaļ. Rādot raidījuma jauno vadītāju šī elementārā kļūda tikai pieļauta atkal un atkal un atkal un atkal. Skumji.
- Ja par vadītāju Jāni Siksnu. Ne vainas. Balss, kā jau radio profesionālim -- kārtībā. Taču, ja cilvēks pirmajā reizē jutās nervozs, tad kādam citam ar lielāku pieredzi tomēr vajadzēja atcerēties citu televīzijas likumsakarību, proti -- skatītāja aci pievelk tas, kas kustas. Šajā gadījumā, nevis J. Sikšņa rāmais ģīmis, bet gan rakstāmspalva, kura viņa rokās visa raidījuma garumā ceļoja šur, tur un visur kur.
- Jauki, ka Latvijas televīzijai ir pieejami plaši videoresursi. Vienreiz raidījumā izmantot padomjlaika kinohronikas un kino materiālus ir pat kičīgi. Trīsreiz ir jau daudz, daudz par daudz. Tas rada iespaidu, ka raidījuma veidotāji bijuši slinki un neko nav uzfilmējuši paši. Vēl jo vairāk, ja atceramies, ka Alekseju Loskutovu pie viena un tā paša galda kārtojam vienus un tos pašus papīrus esam redzējuši jau vismaz trīs nedēļu garumā.
- No kopējā fona visnotaļ krasi izkrita Madara Līcīte pirmkārt ar to, ka īsajā sižetiņā par Loskutovu nebija absolūti nekā jauna, nebija nevienas intervijas ne ar vienu cilvēku, un M. Līcītei, kura acīmredzot ir viena no tām lieliskajām personām, kura lieliski aizvietos no Ziņu dienesta aizgājušos profesionāļus, steigšus būs jādodas pie valodas konsultanta, lai iemācītos izrunāt visas vārdu galotnes, ne tikai dažas. M. Līcīte ir ļoti profesionāla žurnāliste. Tas nav tas pats, kas ļoti profesionāla televīzijas žurnāliste.
- Un vēl par grafikām. Tika rādītas augošās cenas. Piemēram: "Maize -20%". Tas pat vairs nav profesionālisma jautājums, zināt, ka defice tieši blakus ciparam nozīmē "mīnus" un nepilda kola funkciju. Tas ir pamatskolas jautājums.
- Savukārt par pašu Panorāmu. Vai arī Latgales reģionālās televīzijas ļaudīm kāds nevarētu pateikt, ka nav smuki ilgi un dikti runāt par rēzekniešiem, kuru dzīvokļi netiek apkurināti, bet nerunāt ar šiem rēzekniešiem, nerādīt nevienu neapkurinātu dzīvokli un nosalušu rēzeknieti? Arī tā ir lieta, kuru patiesi profesionāli televīzijas žurnālisti zina bez teikšanas. Un pēdīgi -- vai kāds gadījumā nezina atbildi uz šādu jautājumu: stāstot laika ziņas Arnis Blodons visai uzkrītoši ik pa brīdim skatās uz kaut ko virs kameras. Kas viņam tur tāds ir? Ja gadījumā monitors, uz kura ir redzama karte, kas šķiet esam viņam aiz muguras ... nu, neatkārtošos, taču nudien LTV vadībā būtu jāapčohnī tas, ka profesionāli televīzijas cilvēki kokos neaug un dārzā zem kāposta lapas nav atrodami. Un cilvēks ēterā nedrīkst skatīties pa labi, pa kreisi, uz leju un uz augšu, ja skatītājam nav zināms, uz ko viņš lūr.
***
Un vēl par Alekseju Loskutovu. Šodien, tā vēsta Diena, izšķirsies viņa liktenis. Vēl vairāk izšķirsies tas, vai Latvijas oficiālās struktūras likuma vietā pieļaus viena untumaina politikāņa patvaļu. Turklāt līdz vēmienam liekulīgo patvaļu, jo par daudzreiz lielākiem "grāmatvedības" pārkāpumiem savējos viņš pat nenorāj, kur nu vēl atstādina no amata. Kā rakstīju viņdien -- ģenerāprokuroram Jānim Maizītim šis ir izmisīgi svarīgs brīdis, jo kliedzoši politizētajā komisijā pieņemt kliedzoši politizētu lēmumu? Viņa mundieri tas aptraipīs krietni vairāk, nekā jebkura cita komisijas loceķla. Jo viņa mundieris, atšķirībā no pārējo komisijas locekļa mundiera, laikā pirms šī absurdā procesa uzsākšanas vēl bija, un šorīt man rakstot vēl ir tīrs...
Jauku visiem dienu.