" Cik jauki tas būtu, ja arī pašam Kalvītim korupcijas apkarošana būtu kā prioritāte un viss. Ja valsts vadošās amatpersonas tā vietā, lai nodarbotos ar koruptīvām, negodīgām vai vismaz stipri neētiskām nodarbēm un censtos prektorupcijas darbu nevis stiprināt, bet gan vājināt, patiešām ticētu, ka šī lieta ir prioritāte un viss. Būs interesanti skatīties, kāda Ministru kabinetā būs nākamā saruna par KNAB vadītāju Loskutovu. Likums MK viņu atbrīvot no amata neļauj, lai arī kā Kalvītis likumu necenstos staipīt un "interpretēt". Sūtīt jautājumu atpakaļ uz Saeimu būtu visnotaļ absurdi, tas jau būtu pingpongs. Protams, šī ir valdība, kurai jau ir pieredze ar procesiem, kuru laikā vienubrīd tiek pateikts viens, bet nākamajā brīdī jau diametrāli pretējais. Piemēram, drošības likumu labojumi ir vajadzīgi un viss / Drošības likumu labojumi bija muļķīga ideja, fui pašiem par sevi. Manuprāt, galvenais šajā nožēlojamā epopejā ir vēl nākotnes jautājums. Būtu pareizi un nepieciešami, nonākt pie ļoti precīziem noteikumiem par to, kā valsts slepenie dienesti kārto grāmatvedības lietas, kā tās tiek pārbaudītas, un kādi ir procesi tajos gadījumos, kad tiek atklātas kļūdas. Nevis "process", kurā politikānis paģēr kaut kādu papīrīti no Valsts kancelejas un to uzskata par juridisku cilvēka atstādināšanu. KNAB Latvijai ir vajadzīga, pat ļoti, ļoti vajadzīga iestāde. Mēs skaidri zinām, jo tā ir pateikusi gan Valsts kontroliere, gan arī ģenerālprokurors, ka _knābī_ zagts, piesavināts, zaudēts nav nekas, neviens nav rīkojies savtīgu mērķu vadīts. Ja tā, un vienalga ir notikuši tie trīs _briesmīgie_ noziegumi, par kuriem valdība nevar rimties, tad jautājums ir par procesu. Te ir jānāk kopā likuma sargu, slepeno dienestu, Valsts kontroles pārstāvjiem, viņiem jāizstrādā priekšlikumi par nepieciešamajiem likuma labojumiem. Un tad jācer, ka 100 "gudrās galvas" uz mirkli aizmirsīs konjunktūru un darbosies, lai KNAB un pārējās iestādes tieši stiprinātu, nevis vājinātu. Pēdējā miršana, muļķa mierinājums, bet tomēr.
***
Kaut kad nākamajās pāris dienās portālam Draugi jau būs divi miljoni dalībnieku, man rakstot tādu ir 1997096. (Starp citu, vai arī kāds cits ir pamanījis, ka šo ciparu Skype programma uztver kā telefona numuru un piedāvā "piezvanīt uz šo numuru Latvijā"?). Draugiem nepārprotami ir veiksmes stāsts, malači tie, kuri to izveidoja. Līdzīgajai programmai MySpace jau ir krietni vairāk kā 100 miljoni dalībnieku, tas ir portāls, kuru cita starpā izmanto arī kandidāti uz ASV prezidenta amatu. Kā arī viņu pretinieki. Mūsdienās vairāk kā jebkad pirms tam, ja politiķis parādīs ne tādu ģīmi vai pateiks ne tādus vārdus, kāds to būs nofotografējis vai nofilmējis un momentā tas tiks izplatīts pa visu pasauli. Taču šajā procesā, protams, ir arī cita veida briesmas. Dienas pirms pāris mēnešiem veidotais eksperiments ar meiteni "Mariju" pievērsa uzmanību tam, ka virtuālajā vidē darbojas arī ļaudis ar ļauniem nodomiem. Draugos ir domubiedru grupas par izteikti pikantām tēmām, ne visos gadījumos mazgadīgie no tām tiek bloķēti. Darbs ģimenēm, darbs portālam, diemžēl arī darbs likuma sargiem.
***
Un visbeidzot, šodien Dienas kulinārijas lappusē mēs tiekam iepazīstināti ar "pavāru no Zviedrijas Frederiku Lemke." Fotogrāfija, kurā redzams F. Lemke, nākusi no "Santa Maria arhīva". Fotogrāfijā redzamajai personai mugurā ir krekls, uz kura ir rakstīts "Santa Maria". Piedāvātajās receptēs minēti četri dažādi "Santa Maria" produkti, tajā skaitā pāris tādu, kurus es Latvijā neesmu redzējis. Pietrūkst tikai viena. Tas ir vārdiņš "reklāma"...
Jauku visiem dienu!