Iebilda Eiropas Komisijas prezidents, iebilda Amerikas prezidents. Un, jā, iebilda arī mūsu Ārlietu ministrija, bet tikai vakar. "Šeit nav jautājums par agru vai vēlu, galvenais -- lai nostāja tiek pausta," tā skaidrojis nesen uzceptais ārlietu ministrs Riekstiņš. "Nedomāju, ka šeit ir piemērojama kaut kāda sporta terminoloģija." Nezinu, no kurienes ministrs izrāvis domu, ka kāds šo lietu apsver "sporta" terminoloģijā, un principā viņam ir taisnība, ka gabals nevienam no ministrijas tūļāšanās nenokritīs, taču te nāk prāta pavasara nemieri Tallinā, kurus komentēja bezmaz vai visa pasaule kamēr Saeimas Ārlietu komisija ar Bērziņu priekšgalā debatēja, kur katrā teikumā pareizi izvietojami komati.
Tikmēr Saeimas Mandātu komisija ir nolēmusi, ka pagaidām vēl nevar lemt par zaļo zemnieku frakcijas līdera Brigmaņa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piesauktajiem ētikas pārkāpumiem, jo izrādās, ka tādi ir veseli divi, tie ir jāsadala, un to visu vajag skatīt tikai nākamnedēļ. Par to, ka vakar komisijas sēdes laikā Brigmaņa palīdze joprojām bija viņa sieva, šaubu nav. Par to, ka tas ir valsts amatpersonu interešu konflikta likuma parkāpums, arī par to šaubu nav, lai arī cik atsevišķas "gudrās galvas" Saeimā necenstos skaidrot pretējo. Brigmanim otra problēma saistās ar viņa īpašumiem, tas varētu būt mazliet ilgāk pētāms jautājums, bet viņu, kā arī Visvaldi Lāci, Imantu Kalniņu, Staņislavu Šķesteri, Dzintaru Rasnaču un Anatoliju Mackēviču par radinieku būšanu vajag izdot sodīšanai ātrāk, nevis vēlāk, jo šis ir vienkārši kliedzošs piemērs par to, kā Saeimas deputāti sajūtas visvareni ar domu, ka likums uz viņiem vienkārši neattiecas. Ja tūļāšanās gadījumā saistās ar to, ka politikāņi meklē veidu, kā šo lietu pietušēt tā, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, tad tas nožēlojamo situāciju paslikitina vēl vairāk.
Lēni darbojas arī nez kāpēc Dobeļa vadītā parlamentārā izmeklēšanas komisija jautājumā par Andri Grūtupu un viņa telefona sakariem. Vakar gan pati komisija kā tāda nebija vainīga, jo tās sapulci apmeklēja grāmatas par Andri Grūtupu un viņa telefona sakariem it kā autors Latojānis Brūkleņlapsa un pateica, ka komisijai nekādas leģitimitātes nav, tajā darbojas deputāti, kuriem izpratne par ētiku ir maigi sakot savdabīga (lai neteiktu krietni rupjāk), un vispār komisija var iet ieskrieties. Malacis Latojānis Brūkleņlapsa! Reti kur pasaulē meklējama bezjēdzīgāka instance, kā mūsu parlamenta dažādās "izmeklēšanas" komisijas. Pateicoties demagogiem tās sevi pilnībā diskreditēja jau pagājušā gadsimta 90. gados. Šī paneļa "nopietnību" jau pirmajā dienā norādīja pats Dobelis, kad skaidroja, ka Latojāņa Brūkleņlapsas grāmata esot "daiļliteratūra". Jautājumā par grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis" darbs ir prokuratūrai un pašai tiesu sistēmai, tajā skaitā tiem tiesnešiem, kuri cinisma kalngalos klārē, ka viņus vajagot saukt "jūsu godība".
Jauku visiem dienu!