Pirms gada, kad mūsu ielas malā stāvošo auto sasita lupatās, atradām tuvākajā apkārtnē mazliet noplukušu, bet salīdzinoši lētu autostāvvietu. Turēt jauno auto uz ielas vairs neuzdrošinājāmies, un to tāpat darba dienās nevarētu kustināt, jo apkārt esošo biroju un uzņēmumu darbinieki zibenīgi aizpilda ikvienu brīvu pleķīti mūsu mājas apkaimē. Pēdējā gada laikā ielā pie mūsu mājas arī uzstādīti maksas automāti, kas gan mašīnu rindas nav padarījušas retākas. Iedzīvotāji savus auto te var novietot par vairākiem desmitiem latu mēnesī, kas ir pat dārgāk nekā mūsu atrastajā stāvvietā, turklāt bez garantētas vietas.
Likās, ka, atrodot maksas stāvvietu, ir rasts labs risinājums, vēl jo vairāk tādēļ, ka iedzimta apzinīguma un ērtību dēļ pilsētas jau tā blīvo satiksmi un piesārņoto vidi ar savu auto darba dienās neapgrūtinām. Dzīvojot klusajā centrā, gandrīz viss ir kājām vai ar sabiedrisko transportu sasniedzams.
Taču, tagad ieraugot, ka stāvvietas vietā drīz sliesies jauna ēka un ka līdzīgs liktenis gaida visus brīvos zemes pleķus apkārtnē, īsti vairs nezinu, kur lūkoties pēc mājvietas savam auto. Cik man zināms, jaunceļamo ēku īpašniekiem nav nekāda pienākuma nodrošināt apkārtnes iemītniekus ar autostāvvietām par saprātīgām cenām, bet nopirkt vai īrēt vietu jaunajos projektos ir reti kuram pa kabatai. Tā vien liekas, ka auto būs jānovieto pie Rīgas robežas un līdz tam jādodas ar tramvaju. Taču, vai tā ir cilvēka cienīga dzīve Eiropas Savienības valsts galvaspilsētā, ko mums piedāvā pilsētas tēvi?
Negribu dzirdēt argumentus, ka, centrā dzīvojot jārēķinās ar grūtībām. Esmu pat ar mieru maksāt lielāku summu par stāvvietu nekā Juglas vai Torņakalna iedzīvotāji, taču, turpinoties līdzšinējai pilsētas saimnieku attieksmei, nebūs jau par ko maksāt, jo stāvvietu veco namu iemītniekiem vienkārši nebūs.
Negribas arī ķerties pie galējā risinājuma, kad, tikai par savām ērtībām domājot, jāpārceļas uz dzīvi ārpilsētā. Darbam un dzīvei noritot Rīgas centrā, tad nu gan diendienā būtu jābrauc ar auto, un, iespējams, pat diviem ģimenē, tādējādi vairojot sastrēgumus jau tā neizbraucamajā pilsētas centrā. Taču Rīgas pašvaldība ar savu politiku spiež mani un ne tikai mani ar visiem maniem nodokļiem pārvākties ārpus Rīgas.