Vispirms raidījumā 100. pants tika intervēts ļoti pašapmierinātais Juris Dobelis. Tēvzemietis kļuvis par jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju. Deputātam atbildot uz jautājumiem nelikās dīvaini, ka opozīcijas ierosinātu komisiju visos trīs vadošajos posteņos vadīs koalīcijas deputāti. Nelikās dīvaini arī tas, ka pietiekami daudziem šiem deputātiem nav ne mazākās pieredzes juridiskos jautājumos, kuri varētu būt svarīgi, šķetinot jautājumu par nelikumībām atsevišķu tiesnešu sakaros ar atsevišķiem juristiem. Viena deputāte pašapmierināti stāstīja, ka viņa šo lietu aplūkos "no malas", savukārt pats Dobelis klārēja, ka Saeimas deputātiem jābūt spējīgiem saprast visu pēc kārtas. Ja es būtu intervējis, es būtu pajautājis, kā tad bija ar to izzondēto saprašanu tad, kad kopā ar visu Dobeli deputātiņi gandrīz iznīcināja valsts drošības sistēmu, bet droši vien Jānim Krēvicam nelikās svarīgi konkrēti uzsvērt, ka deputātam runāt par universālu izpratni 100 gudro galvu starpā ir ... nu, agri no rīta negribu teikt neko nepiedienīgu. Vēl Dobelis plati smaidīdams teica, ka Latojāņa Brūkleņlapsas grāmatu viņš neesot lasījis, jo to esot uzskatījis par "daiļliteratūru". Te nu pilnīgi noteikti vietā būtu bijis jautājums par to, kā viņš ir nonācis pie šāda secinājuma, ja grāmatu vispār nav lasījis un droši vien tomēr būs padzirdējis, ka šur tur šajā "daiļliteratūrā" pavīd arī konkrētas problēmas ar tieslietu sistēmu. Taču arī bez šāda jautājuma no Dobeļa dižošanās bija skaidrs, ka šī būs gluži tikpat bezjēdzīga parlamentārā "izmeklēšanas" komisija, kā visas pārējās. Vārna vārnai acī neknābj (skat. šodien Dienā lasāmo materiālu "Tieslietu parlametārais izmeklētājs Dobelis un Grūtups ir seni domubiedri"). Pašapmierinātība situsi augstu vilni. Parastajā valdošās bandas izpildījumā.
***
Tā pati banda šķiet nesaprotam un nesaprotam un nesaprotam un nesaprotam un nesaprotam un nesaprotam un nesaprotam ... ka patlaban Latvijā ir inflācija. Turklāt divos ciparos mērama. Ik pa brīdim galvenais barvedis Kalvītis kaut ko izburkšķ par to, ka visiem jādzīvo taupīgi. Bet Saeima pieprasa masīvu pieaugumu kompensācijas fondā. Prezidenta kanceleja paziņo, ka tās vadītājam ar 3418 latiem mēnesī nepietiek, ir vajadzīgi 4800 lati. Ārlietu ministrs Pabriks tomēr ir pārliecināts, ka politikāņiem jālido biznesa, nevis tūristu klasē, lai arī tas var būt (un ir) piecas vai sešas reizes dārgāk. Un igauņi var nacionālajā budžetā nodrošināt 1,3% pārpalikumu, bet pie mums ir vajadzīgi grāmatvedības triki, lai nonāktu pat pie minimāli sabalansēta budžeta. Te pat sētas mietam ir skaidrs tas, ko vakar Dienā rakstīja kolēģis Pauls Raudseps: Valdošajai bandai nav ne mazākās jausmas, kā rīkoties tā, lai inflāciju samazinātu. Pašapmierināti pelnot lielāku naudu un lidinoties biznesa klasē tai par to acīmredzot nav jādomā.
***
Un pēdīgi, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors. Radio un Televīzijas padomē ar viņu tika runāts par daudzām lietām, un, kā esmu rakstījis jau iepriekš, nedomāju, ka viņa gāšana būtu automātisks risinājums jebkam, it īpaši tāpēc, ka nav tā, ka acīmredzams kandidāts patlaban gaidītu aizkulisēs. Taču viens gan no Holšteina teiktā piesaistīja manu uzmanību, proti -- pārliecība, ja kāds LTV darbinieks LTV nav apmierināts, lai mierīgi iet prom, tas nekas. Protams, LTV reitingi jau visnotaļ sen ir noslīdējuši krietni zem LNT un citu komerctelevīziju reitingiem, varbūt ģenerāldirektoram liekas, ka tādos apstākļos nav vairs īpaši jāraizējas par to, vai atlikušie raidījumi ir labi vai slikti un atlikušie darbinieki prot vai neprot savu darbu -- lai tik iet prom, kas man par to? Tas nekas, ka, piemēram, ziņu raidījumos tomēr ir vajadzīga i pieredze, i zināšanas, i Dieva dots talants. Vien LTV acīmredzot tas nav vajadzīgs. Un pašapmierinātais ģenerāldirektors var pašapmierināti skatīties savu televīziju. Un acīmredzot nesaskatīt nekā traģiska tajā apstāklī, ka kādreiz pats, pats populārākais raidījums LTV nu jau gandrīz ir veiksmīgi nolaists uz grunti.
Pašapmierinātība. Tam, kas ir pašapmierināts, laikam tā ir jauka sajūta. Tiem, kuri vēlas godīgumu tieslietu sistēmā, pieticību politikā kamēr tautsaimniecība būs atveseļojusies, un pašu labāko, ko var piedāvāt sabiedriskā televīzijā -- nākas pagaidīt pie ratiem. Un viņiem nesanāk pat apmierinātība.