Līdz šim mēs no premjera un finanšu ministra puses vien dzirdējām stāstus par inflāciju, kas esot vien „pārslimojama slimība“ un „7-8 % inflācija gadā nav nekas bīstams.“ Lasot inflācijas apkarošanas plānu mati ceļas stāvus. Piemēram pašā plāna sākumā tiek norādīts uz inflācijas negatīvajām sekām:
„Pasaules pieredze liecina, ka augsts inflācijas līmenis negatīvi ietekmē tautsaimniecību:
1) izkropļo uzkrājumu un investīciju lēmumus (investīcijas tiek novirzītas riskantākos projektos, kas ne vienmēr var būt produktīvi, vairāk patērē un mazāk uzkrāj, līdz ar to mazāk iekšējā finansējuma investīcijām);
2) notiek ienākumu pārdale – no subjektiem ar fiksētiem ienākumiem (pensionāri, strādājošie) uz subjektiem ar mainīgiem ienākumiem (kapitāla turētāji, kuriem līdz ar inflāciju aug arī peļņa);
3) pie fiksēta kursa augstas inflācijas ietekmē pasliktinās ārējā konkurētspēja, kas ir svarīgs faktors mazai un atvērtai tautsaimniecībai, kāda ir Latvija;
4) rodas relatīvo cenu izkropļojumi, kas var veicināt resursu novirzīšanu uz mazāk produktīviem sektoriem un efektivitātes mazināšanos, kas galā noved pie korekcijas, jo kādā sektorā cenas tiek pārvērtētas. [Viss plāns šeit]“
Izrādās visus šos gadus mēs [lasi—darba ņēmēji] caur inflāciju esam barojuši kapitāla turētājus [2.punkts]. Kāpēc valdība, kura ir paziņojusi par vēlmi uzlabot sociālo situāciju valstī, līdz šim nemēģināja kavēt „ienākumu pārdali no subjektiem ar fiksētiem ienākumiem uz subjektiem ar mainīgiem ienākumiem“? Iespējams tāpēc, ka pašā valdībā sēž un ir sēdējuši cilvēki, kurus varētu uzskatīt par „subjektiem ar mainīgiem ienākumiem“ (Šlesers, Štokenbergs, agrāk Repše).
Atliek vien secināt, ka Aigara Kalvīša valdība pirms šī inflācijas plāna publiskošanas ir rīkojusies bezatbildīgi, stāstot par inflācijas „maigo būtību“. Tagad inflācijas apkarošanas plāns atklāj inflāciju kā ārkārtīgi negatīvu un apkarojamu parādību. Vai tie, kuri vakar neapzinājās inflācijas bīstamo ietekmi uz tautsaimniecību, šodien metīsies cīņā ar to? To mēs vēl redzēsim.