Akcentējot katrs savas daiļrades atšķirības, kā arī dažādās pieejas formai un materiālam, pirmo reizi savā radošajā mūžā Helēna un Ivars Heinrihsoni radīs kopīgu, elementos praktiski neatdalāmu instalāciju, īpaši Rīgas mazākās galerijas telpai.
Idejiski instalācija skars jautājumus par mākslinieka ikdienu, sadzīvi un radošo vidi. Atklājot vairākas iespējamās mīlestības formas, abi gleznotāji runās par cilvēcisko un romantisko mīlu, kā arī par mīlestību pret mākslu un izšķirošu lēmumu pieņemšanu, radoša piepildījuma vārdā. Izstādes nosaukums kombinē šo izteikto mākslinieka esības sajūtu izteiksmi – mīlestības vārdā – kas asociatīvi liekas simbolizējam uzupurēšanos par labu kādam citam, ar it kā paviršu situācijas raksturojumu – kaut kā tā, nu tā. Šķietami neko neizsakošā frāze patiesībā ietver smalku ironiju par divu cilvēku sadzīvi un precīzi izsaka visnotaļ plašas sabiedrības daļas, kā arī pašu mākslinieku nostāju par atšķirīgiem laikmetīgās mākslas procesiem.
Eļļas gleznojumā Helēna Heinrihsone sev tik raksturīgajā tonālajā un vizuālo žestu valodā risinās sievietes eksistences un pārdzīvojuma tēmu. Pievēršoties femīnai jūtu pasaulei, niansēti tiks atklāts sievietes emociju diapazons un spēja maigumu un uzticību acumirklī pārvērst agresīvā rīcībā. Ivars Heinrihsons par savu izteiksmes līdzekli izmanto melnu klavieru vāku, tādējādi apliecinot uzticību savas mākslas raksturlielumiem un interesei par monumentālo. Vienlaikus klavieru vāks kļūst par simbolisku atsauci uz 1988. gadā notikušo hrestomātisko izstādi La Dolce Vita.
Nelielajā galerijas telpā ievietojot kopdarbu Kaut kā tā, nu tā (Mīlestības vārdā), mākslinieki veidos savstarpēju dialogu, pirmo reizi liekot savām radošajām ambīcijām sastapties tik šauros apstākļos. Dialogā aicināta piedalīties arī sabiedrība, vēršot uzmanību tam, ka šāda laulības dzīves ainu fiksācija var būt personību atkailinoša, taču māksliniekam nepieciešama.
Rīgas mazākā galerija ir eksperimentāla izstāžu telpa, kas atrodas K. K. fon Stricka villas skatlogā un tajā notiekošās izstādes skatāmas vienīgi no Aristida Briāna ielas. Tā ir kvadratūras ziņā mazākā galerija Rīgā un katra tajā risinātā projekta koncepcija radīta, rēķinoties ar attiecīgo telpu un novietojumu, tostarp arī K. K. fon Stricka villas unikālo arhitektūru.