Kad 1965. gada rudenī es iegāju Latvijas Valsts vēstures arhīvā Slokas ielā un iepazinos ar Rundāles pils arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli pārskatiem un citiem dokumentiem, man šķita: o, viss ir skaidrs, taču nākamajos piecdesmit gados tika atrasti arvien jauni un jauni materiāli, kuri ne tikai papildināja jau esošās zināšanas, bet arī apgāza iepriekšējos pieņēmumus, - atzina mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurācijas speciālists Imants Lancmanis, kad Rundāles pils 279. dzimšanas dienā - 24. maijā - tika svinēti viņa sarakstītās monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture atvēršanas svētki. Šī zaļajos vākos iespiestā grāmata ir pirmā daļa no triloģijas, kurā ietilps pils vēsture, tās restaurācija un pils kā objekts.
Ēka tuvplānā
Pirmais sējums, kas veltīts Rundāles pils vēsturei, ir hronoloģisks vēstījums, rādot notikumu virkni, laika tecējumu, visu, kas noticis pils ēkā un tai apkārt. Grāmata piedāvā plašu vēsturisko fonu, laikmeta ainas, sadzīves detaļas. Tajā ir rādīti pils cēlāji, apdzīvotāji, postītāji un atjaunotāji. "Maz autora emociju, grāmatā mēģināts izturēt hronista atturīgo vēstījuma stilu, liekot runāt dokumentiem, savukārt daudzie citāti lasītājam dod iespēju sajust laikmeta noskaņas, ieraudzīt darbojošos personu lomu pils mainīgajos likteņos," tiek atklāts triloģijas pirmās daļas saturs. Otrais sējums būs veltīts Rundāles pils restaurācijai, kas interesentiem ļaus izsekot līdzi pusgadsimtu ilgušajam atdzimšanas ciklam, kas noslēdzās pagājušajā gadā. Tajā tiks izvērtēti arī iepriekšējie pils kopšanas un atjaunošanas centieni. Šajā grāmatā tiks apskatīti atsevišķi restaurācijas veidi un publicētas pašu restauratoru atmiņas.
Trešais sējums būšot "īpatnējs", jo tā uzdevums - detalizēti parādīt Rundāles pili kā pieminekli, demonstrējot ne tikai kopskatus, bet arī visu interjeru tuvplānus - katru cilni, figūru grupu, ornamenta fragmentus. "Grāmata sniegs detalizētu inventarizāciju," akcentēja Imants Lancmanis. Mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurācijas speciālists stāsta, ka pēdējos gados, viesojoties dažādās Eiropas pilīs, viņš vienmēr cerot tajās iegādāties lielu, brīnišķīgu grāmatu, kura sīki un smalki atklātu konkrētās vietas pievilcību, taču katru reizi sanākot ļoti vilties, jo visi izdevumi ir orientēti uz plašu publiku. Imants Lancmanis domā, ka šī Rundāles pils iniciatīva varētu mainīt attieksmi pret šāda veida grāmatām - inventarizācijām arī citās Eiropas valstīs.
Rokoko stila jaunumi
No šīs nedēļas dekoratīvās mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā No gotikas līdz jūgendstilam apmeklētājiem ir atvērtas trīs jaunas telpas, kuras veltītas rokoko stilam, aptverot laiku no XVIII gadsimta 30. līdz 70. gadiem. Pirmā telpa iecerēta kā vīzija par rokoko laikmetu, kur atsevišķie eksponāti brīvā un asimetriskā kārtojumā projicējas uz Latvijas piļu, muižu un baznīcu fragmentu fotokolāžas fona, kas klāj visas sienas un griestus. Centrālais eksponāts ir zeltītās durvis no Svētes pils, Kurzemes hercoga Pētera izpriecu rezidences, kur viņš 1779. gadā izteicis bildinājumu Annai Dorotejai fon Mēdemai.
Savukārt nākamā telpa ir pretstats iepriekšējai, kurā rokoko elementu brīvo rotaļu nomaina pavisam reālistiska XVIII gadsimta vide - tajā ir iebūvēta telpa ar zaļi krāsotiem un sudrabotiem sienu paneļiem, kuri uz Rundāles pili pārceļojuši no Puzes muižas Kurzemes ziemeļos. Trešā telpa ļauj ielūkoties Eiropas porcelāna zelta laikmetā, kas aizsākās ar Meisenes manufaktūras dibināšanu 1710. gadā. Tajā ir eksponētas vāzes, galda trauki, svečturi un rokoko laikā tik ļoti iecienītās miniatūrās porcelāna figūriņas.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 27. maija, avīzē Diena!