Šo „kļūdu“ (drīzāk ļaunprātību) pamats ir monolītā galvas māšana deputātu kopkorī, no kura ik pa brīdim izleca vien daži deputāti. Tieši no šiem cilvēkiem, kas nekritiski ir pakļāvušies Tautas partijas un savu partijas bosu diktātam, būtu jāatbild par esošo situāciju valstī. Piedodiet, kā var teikt, ka tagad Saeima „labo“ valdības „kļūdas“, ja pati Saeima šo „kļūdu“ radīšanā ir aktīvi piedalījusies?
Vēl vairāk, valdības veidošanas sarunas „četrinieka“ starpā liecina, ka vecie tikumi tiks saglabāti un valdošā koalīcija atkal būs „monolīti stabila.“ Gaidīt no šādas cieši vienotas koalīcijas jel kādu politikas maiņu ir vienkārši naivi, ja ne dumji. Un atkal te ir jāvērš skati uz ierindas deputātu darbiem, vai viņi atkal būs gatavi kopkorī māt galvas un spiest pogas, norijot jebkādu kritiku un protestētājus pie Saeimas saukājot par „sazvērniekiem“, „neinteliģentiem“ un „sorosītu“ samusinātiem tipiem.
Patiesībā šīs Saeimas likteni nenoteiks nākošās valdības veiksmes vai neveiksmes, bet gan pašu deputātu spēja vai nespēja pretoties savu prātu nozombēšanai un prasme visus savu partijas bosu lēmumus kritizēt. Vienīgā cerība Saeimas „demokratizācijai“ ir nākošās koalīcijas monolītās vienotības trūkums. Tikai iekšēja konkurence koalīcijā var nest balansu un ievērot sabiedrības intereses. „Stabilitāte“ valdošo koalīcijas politiķu izpratnē ir iekšējās kritikas trūkums, bet tieši tas var glābt šo Saeimu.
Jāgaida tēvzemiešu kongress novembra beigās, kurā, cerams, tiks mainīta šīs partijas bezkritiskās piesliešanās politika un varbūt viņi būs tie, kas izjauks „nešķiramo“ četrinieku un radīs spēku balansu parlamentā.