Spīķeros notiks filozofa Jāņa Taurena lekcija „Nākotne kā apvērsta pagātne”

Savās lekcijās Jānis Taurens, skatoties caur izstāžu prizmu, reflektē par mākslas tendencēm Latvijā, sasaistot tās ar mākslas teoriju un aktualitātēm pasaulē.Kā jau ziņots iepriekš, tik tikko Venēcijas biennālē pabijušā mākslinieka Mika Mitrēvica (1980) izstādē „Entropijas kubs” ir apskatāms mākslinieka jaunākais veikums - entropijas tēmai veltītas instalācijas un zīmējumi. Entropija, kuru var skaidrot kā neizbēgamu kādas sistēmas sairumu, vienmēr gūst virsroku pār cilvēces veidoto kārtību un progresu. Tās iedarbība ir neizbēgama, pat brutāla, un ir kā neapturama inerce, kas sagrauž savā ceļā visu. Agrāk vai vēlāk zāle salauž asfaltu, bet templis kļūst par drupām. Sairums ir neizbēgams, laiks pienāk arī galerijas baltajam kubam…Savukārt izstāde „Enerģija” ir apskatāma XI Starptautisko jauno mediju kultūras festivāla „Māksla + Komunikācijas” ietvaros. Izstādē apskatāmi 11 mākslas darbi, kuru autori ir 17 mākslinieki no 9 valstīm, kas savos darbos pievēršas ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, aplūkojot tos no dažādiem skatpunktiem – mākslas, zinātnes, kultūras, tehnoloģiju, sabiedrības, arhitektūras, dizaina, dabas, vides un citiem. Uz Vladimira Nabokova „novērojumu”, ka „nākotne ir apvērsta pagātne”, atsaucas Roberts Smitsons 1966. gada rakstā „Entropija un jaunie pieminekļi”. Roberts Smitsons ir Mika Mitrēvica „imaginārais” sarunu biedrs viņa izstādē „Entropijas kubs” VKN galerijā, un entropijas jēdziens ir aktuāls arī festivāla „Māksla + Komunikācijas” izstādē „Enerģija” RIXC galerijā. Taču Nabokova doma, ko Smitsons ievietojis 60. gadu mākslas analīzes kontekstā, ir svarīga vēl citā aspektā – tā norāda iespējamo interpretācijas lauku jaunajām mākslas tendencēm, kas vērojamas šajās izstādēs. Abas izstādes skatītājiem atvērtas pēdējo nedēļu un būs apskatāmas līdz svētdienai, 1. novembrim.