Tā, piemēram, vēstnieks vēlas zināt, kāpēc neviens vairs nerunā par to, ka "Krievija pirmā atzina Latvijas neatkarību. Pirmā!" Par to neviens nerunā tāpēc, ka vēstnieks melo. Viņam kā diplomātam būtu jāzina, ka neatkarību pirmā atzina Islande. Kāpēc nerunā par to, ka Krievija "bez problēmām un politiska tirgus izveda savu karaspēku"? Tāpēc, ka vēstnieks melo. Karaspēku izveda tikai pēc ļoti plaša politiska tirgus, kurā galveno lomu spēlēja ASV un it īpaši to prezidents Bils Klintons.
Brīžiem vēstnieks intervijā prezentē gluži patētisku tēlu: "Paskaidrojiet man, vienkāršam cilvēkam," viņš mēļo, stāstīdams par to, ka PSRS okupācija Latvijā nebija nekāda okupācija, bet gan rožu dobe -- "tika atjaunots viss, kas bija kara laikā iznīcināts -- pilsētas, rūpnīcas, tilti, ceļi. Viss bija. [..] Attīstījās zinātne, kultūra, pieauga un attīstījās inteliģence. Un pēkšņi tagad saka: tas ir okupācijas periods. [.. ] Kur 50 gadu periodā Latvijā bija koncentrācijas nometnes, dzeloņdrātis?"
Lai paliek malā tas, ka "vienkāršam cilvēkam" (un ai, cik precīzi šis jēdziens apraksta šo vēstnieku) nevajadzētu nodarboties ar diplomātiju. Nav jau īsti jēgas arī atgādināt, ka koncentrācijas nometnes bija citur "brālīgās tautu republikas" ietvaros, inteliģence, ja pīkstēja pārāk daudz, nonāca Sibīrijā un "brālīgās republikas" robežas bez atļaujas atstāt nedrīkstēja, un "atjaunotās" pilsētas, it īpaši daudzstāvu celtnes pilsētu nomalēs, nupat jau sāk brukt. Tiesa, pat vēstnieks acīmredzot reizēm kaunās par šādām muļķībām -- citur intervijā viņš dzied Kremļa iemīļoto dziesmu par to, ka PSRS laikos grūti klājās arī krieviem.
Patiesībā būtība intervijai ir cita, proti -- latvietīši, protieties, citādi nekādas investīcijas energoresursos negaidiet, jau tagad palaidāt garām izdevību būvēt gāzes vadu caur Latvijas teritoriju. Nepratāt savaldīt Aivaru Lembergu, viņš vienpersoniski ir vainīgs pie tā, ka tika slēgts naftas vads uz Ventspili, jo viņam bija parāk lielas "ambīcijas". Daudz runāts par to, ka Krievija no jauna slīgst autoritārismā un neoimperiālismā, vien ar demokrātiskām butaforijām un imitētas civilizācijas pušķiem. Noslēgt robežlīgumu ar šo valsti vajag, ekonomiskas attiecības arī vajadzīgas, taču tomēr ar kaut kādu pašcieņu. Respekts Republika.lv žurnālistam Gatim Gūtem, kurš Kaļužnijam nav ļāvis muldēt gluži netraucētam. Taču ak, šis cilvēks Kaļužnijs! Ak, šī Krievija!