Izrādes vizuālo noformējumu (scenogrāfija, gaismas un kostīmi) radījis islandiešu izcelsmes dāņu mākslinieks Ūlafurs Eliasons – viena no pēdējo divu gadu desmitu spožākajām laikmetīgās mākslas zvaigznēm.
Operas Ipolits un Arīcija pamatā ir Žana Rasina traģēdija Fedra. Maestro Saimons Retls iestudējumam izvēlējies Ramo operas pēdējo, 1757. gadā tapušo versiju. Muzikālo pavadījumu nodrošina viens no labākajiem senās mūzikas ansambļiem Eiropā – Freiburgas baroka orķestris. Lomas atveido izcili solisti – soprāni Anna Prohaska (Arīcija) un Elza Dreisiga (Diāna), mecosoprāns Magdalēna Kožena (Fedra), tenors Reinauds van Mehelens (Ipolits), baritons Ģula Orents (Tēsejs) un citi.
Iestudējumā saplūst mūzika, drāma, kustība un vizuālā māksla. Režisore Aleta Kolinsa pārstāv Londonas laikmetīgās dejas vidi, pēdējā laikā viņa daudz strādā operā. "Šis darbs ir gaismas, izpildītāju un mūzikas dialogs," viņa raksturo jauno izrādi. Mākslinieks Ūlafurs Eliasons, kurš ir slavens ar savām vērienīgajām instalācijām muzejos un pilsētvidē, uzsver, ka nav mēģinājis veidot dekorācijas un scenogrāfiju klasiskā izpratnē, bet gan organizēt brīvai izteiksmei labvēlīgu telpu un akcentēt to ar gaismas efektiem. "Šajā uzvedumā mūsu atskaites punkts ir Ūlafura Eliasona darbs tikpat lielā mērā kā Žana Filipa Ramo mūzika," piebilst diriģents Saimons Retls.
Operas noformējumā, izmantotajā krāsu paletē un specefektos mākslinieka daiļrades pazinēji noteikti saskatīs viņa rokrakstu. Ūlafuru Eliasonu fascinē dabas stihiju pētniecība, gaismas fenomens, viņš pievēršas zinātnes, ekoloģijas un enerģijas jautājumiem, strādā ar ūdeni, mākoņiem, miglu, gaisu, varavīksni.
Izrādē Ūlafurs Eliasons kopā ar domubiedriem nevis aicina ceļojumā uz baroka laikmetu, bet gan pārceļ baroku mūsdienās. Operas sižeta pavērsieni, dramatiskā spriedze un varoņu attiecības kļūst par vērienīgās teatralizētās instalācijas sastāvdaļām. Taču Saimons Retls un visi projektā iesaistītie mūziķi pārliecina, ka šis ir nevainojamākais Ramo partitūras lasījums, kādu mūsdienu operteātrī var dzirdēt.
Ipolits un Arīcija Berlīnē skanēs 29. novembrī, 2., 4., 6. un 8. decembrī. Festivāls Baroka dienas turpināsies līdz 2. decembrim. Programmas centrā ir Klaudio Monteverdi un Žana Filipa Ramo mūzika. Izrādes un koncerti notiek Berlīnes Valsts operas vēsturiskajā ēkā un blakus esošajā jaunajā Pjēra Bulēza vārdā nosauktajā koncertzālē.
Informācija: www.staatsoper-berlin.de