Brīvi konvertējamie talanti

Šo atziņu viņš ir paudis jaunizveidotajā Viļņas mūzikas nedēļā, kas iecerēta ka ikgadējā mūzikas industrijas profesionāļu tikšanās vieta. Jau četrus gadus veiksmīgi notiek Tallinas mūzikas nedēļa – pasākums ar savu apmeklētāju un draugu loku, kā arī ļoti labu reputāciju un reģionālu nozīmi, kas ir foruma rīkotājas Helēnas Sildnas nopelns. Katru gadu pavasarī notiekošā Tallinas mūzikas nedēļa (nākamgad – no 4. līdz 6. aprīlim; www.tallinnmusicweek.ee) ir iekarojusi savu vietu izklaides industrijas profesionāļu kalendāros, šis ir viens no svarīgākajiem sava žanra notikumiem Ziemeļeiropā, tāpēc ir saprotama Viļņas vēlme nodibināt savu mūzikas nedēļu, jo Tallinā vislielākā uzmanība tomēr tiek veltīta Igaunijas populārajai mūzikai. Rīgā arī savulaik ir bijusi sava mūzikas nedēļa – forums Forte Riga, kuru no 1999. līdz 2001. gadam ar vērienu un ambīcijām rīkoja izstāžu kompānijas BT 1 komanda. Taču pasākuma modelis izrādījās dzīvotnespējīgs, jo, iespējams, pat apsteidza laiku.Interakcijas iespējaGan Tallinas, gan Viļņas mūzikas nedēļas mērķi ir popularizēt Baltijas populāro mūziku (gan iekšējā, gan ārējā tirgū), integrēt to starptautiskajā apritē, veicināt informācijas apmaiņu un kontaktu dibināšanu, kā arī izglītot vietējos mūziķus un viņu pārstāvjus, sniegt viņiem pamatzināšanas par šo biznesu: ar ko ierakstu kompānija atšķiras no mūzikas izdevniecības; ar ko mūziķa menedžeris atšķiras no aģenta; tiek apspriesti autortiesību un blakustiesību jautājumi, citas juridiskas un praktiskas nianses, kas civilizētajā pasaulē ir pašsaprotama lieta, bet mūsu reģionā zināšanas par tām ir minimālas. Šos pasākumus apmeklē mūzikas menedžeri, producenti, autortiesību speciālisti, ierakstu kompāniju un izdevniecību pārstāvji, festivālu rīkotāji un žurnālisti no dažādām valstīm. Foruma galvenās sastāvdaļas ir mūzikas industrijas konference un koncerti – vietējo mūziķu paraugdemonstrējumi, kurus var apmeklēt gan ārzemju viesi, gan visi interesenti. Līdzīgi veidoti jauno talantu gadatirgi tiek rīkoti visā pasaulē. Vislielākais mūzikas industrijas forums ir MIDEM, kas ik gadu janvārī notiek Kannās, tas ir globāls sarīkojums, un tur mazajām valstīm piesaistīt sev uzmanību ir ārkārtīgi grūti. Baltijas šovbiznesa darboņi daudz lielāku labumu un pieredzi var gūt, ziemā apmeklējot Eurosonic Groningenā Nīderlandē, pavasarī – Tallinas mūzikas nedēļu un The Great Escape Braitonā Anglijā, rudenī – Music & Media Tamperē Somijā. Interakcija ar svarīgām izklaides nozares personībām tur sanāk daudz personiskāka nekā, piemēram, Kannās. Ir arī daži citi galamērķi, kuros cerībā uz panākumiem dodas Baltijas mūziķi un viņu menedžeri, – festivāls South by Southwest jeb SXSW Teksasas štata Ostinā un Iceland Airwaves Reikjavīkā. Šiem pasākumiem ir cita orientācija, salīdzinot ar lieliem vasaras rokmūzikas festivāliem, kas domāti milzīgiem fanu pūļiem. Šie visi ir specifiski jauno mākslinieku saieti, profesionālas skates, kuru mērķauditorija ir industrijas speciālisti.Pilsētas pārņemšanaViļņas mūzikas nedēļa bija integrēta pilsētas svētku programmā, nodrošinot tiem kvalitatīvu muzikālo saturu: koncerti notika ne tikai klubos, bet arī uz vairākām skatuvēm pilsētas centrā. "Veidojot programmu, mēs paši sev atklājām, cik dinamiska un aktīva ir mūzikas dzīve Lietuvā – tā ir pat aktīvāka nekā mēs paši varējām iedomāties," Izklaidei saka Viļņas mūzikas nedēļas iniciators Laurs Lučūns, viņš arī ir starptautiski populārākās Lietuvas dziedātājas Alīnas Orlovas menedžeris. Koncertos uz brīvdabas skatuvēm piedalījās aptuveni 100 grupu, viena no tām – Instrumenti."Esam priecīgi, ka mums izdevās tik plaši parādīt Viļņas muzikālo dzīvi. Pilsētas svētki piesaista ļoti lielu apmeklētāju skaitu, to vidū ir daudz cilvēku, kuri par mūziku neinteresējas. Taču, ja pilsētas centrā spēlē 100 grupu, arī tās, kuras pārstāv vietējo underground, to nevar nepamanīt. Cilvēki uzzina, ka viņu pilsētā ir šādi mūziķi, kuri ir mūsdienu urbānās kultūras daļa, un šie mākslinieki nav sliktāki par tiem, kuri spēlē citās Eiropas metropolēs. Pilsētas svētkos mums ir svarīgi ne tikai demonstrēt sasniegumus lauksaimniecībā, rīkot amatnieku tirdziņus un dziedāt folkloras dziesmas, bet arī rādīt pilsētas laikmetīgo muzikālo kultūru. Tas dod impulsu arī pašiem mūziķiem, viņi apzinās, ka ir vajadzīgi un interesanti – gan pilsētai, gan klausītājiem," uzsver Laurs Lučūns.Prieks censtiesAlīna Orlova koncertos nebija dzirdama, taču viņu, rudmataino elfu, varēja pamanīt klausītāju rindās. Māksliniece plāno sagatavot jaunu programmu nākamā gada Viļņas mūzikas nedēļai. «Šoreiz mēs gribējām dot iespēju uzstāties mūziķiem, kuriem tas ir vajadzīgs vairāk nekā Alīnai,» piebilst Laurs. Alīna Orlova, dziedot lietuviešu un nedaudz arī krievu valodā, ieguvusi kulta statusu Krievijā, Ukrainā un citās bijušās PSRS valstīs, guvusi vērā ņemamus panākumus Francijā.Laurs Lučūns uzskata, ka izredzes sākt starptautisku karjeru ir jaunajam dziesminiekam Markam Palubenkam, kurš jau ir uzstājies gan Rīgas klubos, gan festivālā Positivus. Ceturtdien, 27. septembrī, viņš sniegs koncertu Vecrīgas bārā I Love You, un divas dienas vēlāk iesildīs Instrumentu koncertu Tallinā. Marka debijas albums jau ir kļuvis par bestselleru Lietuvā un izdots arī Krievijā. «Es domāju, ka potenciāls ir tiem mūziķiem, kuri ir gatavi censties. Mums ir labas grupas The Perfect Pill, In Search, Ni&Co un Golden Parazyth – visi šie mākslinieki var kaut ko sasniegt arī ārpus Lietuvas,» pārliecināts Laurs Lučūns.Draudzības nostiprināšanaiUz Latvijas neatkarīgās ierakstu kompānijas I Love You Records vadītāju Bruno Rozi vislielāko iespaidu Viļņā ir atstājusi jaunā lietuviešu grupa Without Letters. "Tā apvieno sevī visu, kas varētu būt saprotams ar mūsdienīgu mūziku – ļoti dzīvelīgs elektronikas, ģitāru, balss un bungu radījums, kura elementi nepārtraukti papildina viens otru, atgādinot kaut ko pa vidu starp Foals un Egyptian Hip Hop. Grupa ir piekritusi drīzumā paviesoties pie mums Rīgā ar koncertu bārā I Love You," teic Bruno Roze.Nostiprināt muzikālās attiecības starp trim Baltijas valstīm mēģinās Viļņā prezentētais projekts The Baltic Scene, kuru veido hiperaktīvā mūzikas menedžere Natālija Metsa no Igaunijas. Viņa cer, ka tas kļūs par pamatu Baltijas mūzikas eksporta biroja izveidei. Šobrīd The Baltic Scene ir interneta platforma (thebalticscene.tumblr.com), tajā tiek apkopota informācija par Baltijas mūziķiem, tā ir datu bāze, informācijas avots ar recenzijām, intervijām u. c. The Baltic Scene centīsies piesaistīt starptautiskā tirgus un mediju uzmanību Baltijas reģionam. Kļūs intensīvākas arī aktivitātes Baltijas robežās: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas radiostacijās tiks veidots raidījums, kurā skanēs šā reģiona mūziķu dziesmas. No nākamā gada plānots izveidot The Baltic Scene skatuvi Baltijā notiekošajos festivālos, vēlāk paredzēts rīkot mūziķu uzstāšanās arī citur Eiropā. Veterāna tēzesPar Viļņas mūzikas nedēļas konferences zvaigzni kļuva bijušais Pink Floyd, The Clash un Billija Brega menedžeris Pīters Dženers. Mūzikas biznesā ir šādi angļu kungi – pašpārliecināti industrijas veterāni, kuri ceļo no vienas konferences uz otru un stāsta nostalģiskas tenkas. Viņiem ir šarms, viņi paši ir līdzīgi pensionētiem rokstāriem un var atļauties plēst neķītrus jokus. Tallinas mūzikas nedēļā šogad viesojās bijušais Dire Straits menedžeris Edvards Biknels, Viļņā spīdēja Pīters Dženers, un viņa runā bija neiztrūkstošs paziņojums, ka "Rodžers Voterss ir nepatīkamākais cilvēks, kuru man jebkad nācies satikt" – tā ir daļa no šova. Protams, Pītera Dženera vārdos ir vērts ieklausīties, viņa komplimenti grupai Instrumenti nav tukša skaņa, bet autoritatīvs skats no malas. Instrumentu priekšnesumu viņš pirmo reizi redzēja šā gada janvārī festivālā Eurosonic Nīderlandē. "Instrumenti un Alīna Orlova ir divi vārdi, kas var likt runāt par Baltijas fenomenu, un tas var būt interesants Eiropas mērogā," Pīters Dženers uzsver sarunā ar Izklaidi. "Kultūrvēsturiska situācija Baltijā ir atšķirīga no tā, kas notika un notiek Rietumos. Baltijas kultūrā ļoti svarīga, spēcīga loma ir tradicionālai dziedāšanai, folkmūzikas un kormūzikas tradīcijām. Ja tu esi 25 gadus vecs britu jaunietis, tavi vecāki, visticamāk, daudz klausījās Džimiju Hendriksu, soulmūziku, disko vai smago roku. Tā bija muzikālā vide, kurā auga Rietumu pasaules cilvēki. Taču rietumu roks un popmūzika pirms 30–40 gadiem nebija tik plaši pieejama PSRS, cilvēki to klausījās ierakstos, bet tā neskanēja visu laiku radio un televīzijā. Līdz ar PSRS sabrukumu māksliniekiem radās pavisam jaunas iespējas paust sevi, savu personisko radošo nostāju, un viņi to darīja savā mākslinieciskajā valodā. Šīs valodas saknes meklējamas vietējā kultūrā un tradīcijās, vietējā mūzikas izglītības sistēmā, kas deva izcilas zināšanas un profesionālas iemaņas. Tāpēc jūsu reģiona labāko mākslinieku pašizpausme ir unikāla – tā nav, nosacīti sakot, Džimija Hendriksa vai The Rolling Stones manieres atdarināšana," stāsta Pīters Dženers.Ņemiet līdzi britu draugus"Kad es dzirdu grupu Oasis, es to uztveru par The Beatles un The Rolling Stones atdarinātāju ansambli, pret kuru man nav nekādas cieņas. Man riebjas visas šā brīža britu indie rokgrupas – es to visu esmu dzirdējis tūkstošiem reižu un nevēlos dzirdēt vēl vienu sasodītu indie rokgrupu. Un tad pēkšņi tu dzirdi Instrumentus, kuri nāk no kaut kādas pavisam citas pasaules. Viņi arī daudz ko uzsūkuši sevī, taču viņu mūzika ir oriģināla un svaiga. Kad uzzināju, ka agrāk Instrumentu dalībnieki dziedāja a cappella grupā, es sapratu, kur slēpjas viņu meistarības un profesionalitātes atslēga – nepārspīlēšu, ja teikšu, ka angļu rokmūziķiem nav tik augstvērtīgu iemaņu un prasmju, tādas profesionālisma pakāpes. Tas pats ir ar Alīnu Orlovu: kad viņa spēlē klavieres un dzied, ak dievs, tas ir tik dīvaini, brīžiem nesaprotami, taču unikāli un neatkārtojami. Alīnai ir klasiskā mūzikas izglītība, un savā daiļradē viņa izpaužas absolūti personiski, savu mūziku viņa neizlaiž caur mūža garumā dzirdētā rokenrola filtru. Jūs varat just, ka mūzikā viņa pēta tikai un vienīgi savu iztēli. Mūzikas pasaule vienmēr spēj novērtēt to, kas ir jauns un neparasts. Pirms kāda laika liels atklājums bija dažādas čigānu mūzikas variācijas, ko spēlē Manu Čao un Gogol Bordello. Vēl arī tango elektroniskās mūzikas ritmos, ko izgudroja Gotan Project. Klausītājiem joprojām patīk Buena Vista Social Club,  pasaules mūzika, Āfrikas motīvi."    Šobrīd Pīters Dženers sadarbojas ar indiešu izcelsmes britu mūziķi Sušīlu Ramanu. Noguris no rokmūzikas, viņš interesējas par indiešu mūziku, kas top Eiropā, kā arī par Turcijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas mūziku. "Es vairs neklausos pārāk daudz ierakstu un uz koncertiem arī vairs tik bieži neeju," saka Pīters Dženers. Alīnai Orlovai un Instrumentiem viņš novēl gūt panākumus Lielbritānijā – tas ir ārkārtīgi grūti, bet nav neiespējami. "Atzinība Lielbritānijā paver durvis uz daudziem citiem tirgiem. Vajag strādāt. Ja jūsu mūziķi koncertē Lielbritānijā, mēģiniet pārliecināt tur dzīvojošos latviešus un lietuviešus atvest uz koncertu savus britu draugus, lai informācija par šiem māksliniekiem iziet ārpus jūsu kopienas. Es reiz apmeklēju grupas Brainstorm/Prāta vētra koncertu Anglijā – es tur biju vienīgais anglis, man par to bija ļoti žēl, jo labai grupai neizdodas izveidot saikni ar britu sabiedrību."