Jau pirmajā avīzē, kuru paķeru Vīnes lidostā, uz vāka ir Elīna Garanča. Virsraksts – Dīvu nedēļa. Klasiskās mūzikas metropole jūsmo par latviešu dziedātājas atgriešanos uz skatuves pēc babypause – otrās meitas piedzimšanas. Visi Austrijas laikraksti steidz ziņot: ovācijas pēc Riharda Štrausa Rožu kavaliera izrādes Vīnes Valsts operā šā gada 6. aprīlī ilga 20 minūšu, un publika gavilēja, stāvēdama kājās. Vīne Garanču dievina, par viņu raksta visi mediji – gan mūzikas kritikas sadaļā, gan smalko aprindu hronikā. Tikpat intensīvi Austrijas plašsaziņas līdzekļos tiek cildināta vien bārdainā mazulīte Končita Vursta, kura aktualizējusies maijā Vīnē gaidāmā Eirovīzijas dziesmu konkursa kontekstā, un soprāns Anna Ņetrebko, kura pēc ilgstoša pārtraukuma nupat atgriezusies uz Vīnes Valsts operas skatuves.
Jāpiebilst, ka opermākslas hierarhijā Elīnas Garančas statuss ir neapstrīdams – visos oficiālajos materiālos viņa tiek pieteikta kā "KS Elīna Garanča". KS nozīmē Österreichische Kammersängerin – goda tituls Austrijas operdziedone latviešu mecosoprānam tika piešķirts pirms diviem gadiem par izciliem nopelniem operas mākslā un kultūrā. Pat Austrijas pilsonei Annai Ņetrebko tāda nav, Končitai arī ne, kaut gan drīz Eirovīzijas primadonna kāps uz Vīnes operas skatuves – 17. maijā tur notiks koncerts Pop Meets Opera, kurā piedalīsies ne tikai Končita Vursta, bet arī KS Plasido Domingo un KS Huans Djego Floress.
Rožu kavalieris. Meditācija valša ritmā
Es apmeklēju otro no trim Rožu kavaliera izrādēm, kurā Elīna Garanča atveido Oktaviāna lomu. Režisora Oto Šenka iestudējums tapis 1968. gadā, un šī ir 363. izrāde. Skatuve slīgst greznībā, no tās dveš melanholija un dekadence. Riharda Štrausa šedevrs Vīnē jūtas kā mājās: operas darbība risinās šajā pilsētā, un turīgas mūsdienu aristokrātes, kuras gaumīgi pavada laiku Vīnes Valsts operā, var identificēties ar galveno varoni – firstieni Verdenbergu jeb feldmaršalieni (lieliskais austriešu soprāns Martina Serafina). "Ja es izdomāšu doties uz Prātera parku, es pie tevis aizsūtīšu vēstnesi un tu varēsi jāt blakus manai karietei," viņa saka savam 17 gadu vecajam mīļākajam – grāfam Oktaviānam. Feldmaršaliene nojauš, ka dedzīgais, pārgalvīgais, uz avantūrām kārais jaunietis var viņu pamest jebkurā brīdī, un tā arī notiek. Viņš no pirmā acu skatiena iemīlas jaunbagātnieka meitā Sofijā, kura vēl ir pavisam jauna un svaiga (amerikāņu koloratūrsoprāns Erina Morlija).
Rožu kavalieris ir komiski smeldzīga un manierīga meditācija par laika ritējumu, jaunību un novecošanu. Firstiene Verdenberga atgādina, ka dzīves sākumā cilvēks nejūt laiku, bet pēc tam tas ir vienīgais, ko viņš jūt, tāpēc naktīs viņa mēdz apstādināt visus pulksteņus. Šajā feldmaršalienes monologā Vīnes Valsts operas orķestris pārvēršas par pulksteni un sāk eleganti tikšķēt: ungāru maestro Ādama Fišera vadībā Rožu kavalieris skan caurspīdīgi un viegli, tajā pašā laikā jutekliski un erotiski – tas akcentē varoņu kvēlojošās emocijas. Diriģents virtuozi uztur valša ritmu, un operas beigās publika jūsmo. Noformējuma izaicinošais vecmodīgums patīkami kontrastē ar solistu dzīvīgumu, šādā kostīmdrāmā katrai kustībai un skatienam ir nozīme. Izrādē viss brīnumaini saslēdzas, turklāt 47 gadus vecais iestudējums tiek uzturēts labā formā un nav pārklājies ar putekļiem. Ak jā, skatītājas, kuras identificējas ar firstieni Verdenbergu, atstāj operu labā noskaņojumā: lai gan jaunietis Oktaviāns beigās paliek ar jauniņo Sofiju, šķiet, pēc kāda laika viņš varētu atgriezties pie savas bagātās kundzes.
Pēc trim Rožu kavaliera izrādēm Elīna Garanča pagājušajā nedēļā uz Vīnes Valsts operas skatuves sniedza solokoncertu pianista Malkolma Martino pavadījumā, skanēja Johannesa Brāmsa, Anrī Diparka un Sergeja Rahmaņinova opusi.
Parsifāls. Maestro maģija
Diriģents Ādams Fišers ir pelnījis uzslavas ne tikai par Rožu kavaliera, bet arī Riharda Vāgnera Parsifāla interpretāciju. Nedēļas laikā apmeklēju divas Parsifāla izrādes: vispirms Dmitrija Čerņakova jauniestudējumu Berlīnē, kuru diriģēja Daniels Barenboims (par to KDi rakstīja 9. aprīlī), uzreiz pēc tam – vācu režisores Kristīnes Mīlicas uzvedumu Vīnē.
No režijas viedokļa Čerņakova izrāde ir meistardarbs (jābrauc skatīties arī nākamgad Lieldienās), taču muzikālā lasījuma ziņā nepārspējams ir Vīnes Parsifāls – Ādama Fišera vadībā opera skan plūstoši, plastiski, ideāli sabalansēti, dziedātājiem nav jāsacenšas ar milzu orķestri, dzirdams ir katrs vārds. Parsifāla spēcīgais, pārliecinošais maigums piepilda visu teātri – tā ir absolūta maģija, liecība, ka mūzika patiešām ir varenākais, augstākais nemateriālās mākslas veids. Turpretim iestudējums iestrēgst pa vidu starp vecmodīgumu un laikmetīgumu un līdz beigām tā arī nespēj sevi pašidentificēt. Izrāde sākas dispanserā/pirtī, turpinās naktsklubā/bordelī, kurā griežas diskobumba, un noslēdzas kosmiskā tuksnesī. Skatuve iekārtota vairākos līmeņos – tur ir dažādi tiltiņi un platformas, tā vien šķiet, ka personāži var iekrist kādā caurumā.
Titullomu atveido tenors no Dienvidāfrikas KS Johans Bota, viņa aktierspēle bieži ir rezervēta, uz skatuves viņš ir mierīgs un gauss; to var saprast – dziedātājs ir korpulents, tāpēc dažas mizanscēnas, piemēram, mīlas ainas, izskatās komiski. Taču Johana Botas balss skan varonīgi, un viņš regulāri dzied tādas partijas kā Parsifāls, Tanheizers, Zīgmunds, Otello un Kalafs.
Amfortasu tēlo vācu baritons Mihaels Folle, Gurnemancu – dāņu bass Stefens Millings. Kundri lomā uz skatuves mirdz vācu soprāns KS Angela Denoke. Katrā cēlienā viņa ir citāda: pirmajā – trauksmaina, sanervozējusies "melnā atraitne", otrajā – kinodīva, kura cenšas pavedināt Parsifālu, trešajā – pakļāvīga, apspiesta sieviete, kura meklē izeju no šīs pasaules.
Anna Boleina. Tālāk būs vēl foršāk
Ar īpašu nepacietību Vīnes publika aprīlī gaidīja savas favorītes Annas Ņetrebko sniegumu Gaetāno Doniceti operas Anna Boleina titullomā. Šajā tēlā viņa bija dzirdama Austrijas galvaspilsētā 2011. gadā, toreiz Annas Boleinas sāncensi Džeinu Seimoru atveidoja Elīna Garanča. "Viņu duets kļuva par vienu no emocionāli spēcīgākajiem brīžiem šā teātra vēsturē – tas bija ģeniāls un neatkārtojams," pirms diviem gadiem intervijā KDi teica Vīnes Valsts operas direktors Dominiks Meiers. Izrāde ar Ņetrebko un Garanču ir pieejama DVD.
Šoreiz krievu primadonnai ir cita partnere – mecosoprāns Jekaterina Semenčuka, kura, tāpat kā Anna Ņetrebko, karjeru sākusi Marijas teātrī Sanktpēterburgā un pašlaik dzied labākajos teātros pasaulē. Augustā viņa atkal satiksies ar Annu Ņetrebko Zalcburgas festivālā – Alvja Hermaņa iestudētajā Džuzepes Verdi Trubadūrā Jekaterina Semenčuka atveidos Azučenu. Viņas piedāvātais Džeinas Seimoras tēla lasījums atšķiras no Elīnas Garančas interpretācijas. Elīnas Garančas varone šķita skarbāka un nežēlīgāka attieksmē pret Henrija VIII sievu Annu Boleinu, kuras vietu gatavojās ieņemt. Jekaterinas Semenčukas Džeina Seimora ir maigāka un sirsnīgāka. "Šī sieviete bija labsirdīga un savu laiku veltīja nevis galma intrigām, bet rokdarbiem," sarunā ar KDi uzsver Jekaterina Semenčuka. Džeina Seimora mirusi drīz pēc viņas un Henrija VIII dēla piedzimšanas.
Džeina Seimora un Henrijs VIII apglabāti blakus viens otram Vindzoras pils Sv. Jura kapelas kapličā. "Tas ir tik interesanti, jo pirms desmit gadiem es uzstājos turpat Sv. Jura kapelā prinča Čārlza un Kamillas kāzu ceremonijā – dziedāju Aleksandra Grečaņinova Ticības simbolu," piebilst Jekaterina Semenčuka. "Mana Džeina Seimora mīl Annu, taču viņa mīl arī Henriju. Viņa ir humāniste, un viņu pārņem nožēla. Džeina līdz pēdējam cenšas glābt Annas dzīvību. Viņa visu laiku ir uz ceļiem – gan Annas, gan Henrija priekšā. Džeinai ir bail pieskarties tronim, viņu tas apgrūtina."
Jekaterina Semenčuka bieži atveido dramatiskās partijas – tādas kā Amnerisa Aīdā un Eboli Donā Karlosā –, taču viņas balsij piestāv arī belcanto repertuārs. Džeinas Seimoras lomu māksliniece dzied pirmo reizi, un šī ir viņas debija Vīnes Valsts operā. "Izrādē Vīnē bija tāda situācija: duetā ar Annu mēs izteiksmīgi ilgi skatāmies viena uz otru – abas jūtamies karalienes. Pēkšņi es dzirdu, ka Anna Ņetrebko dramatiski tik nozīmīgajā brīdī man klusām saka: "Uzmanīgi, tev aiz muguras ir pakāpiens, nenogāzies!" Viņa tevi vienmēr atbalsta, koleģialitāte viņai ir svarīgāka par visu. Anna spēj pārdziedāt un pārspēlēt jebkuru, taču viņa to nekad nedarīs. Viņa vienmēr uzmundrina partnerus. Mēs nodziedam duetu, nokāpjam no skatuves, viņa saka: forši! Izrāde beidzas, Anna pienāk un iedrošina: tālāk būs vēl foršāk! Viņa izstaro uzticību un optimismu, viņa tic vislabākajam, un tas patiešām izplatās visapkārt," sadarbību ar Annu Ņetrebko raksturo Jekaterina Semenčuka.
Annas Boleinas lomā Anna Ņetrebko sasniedz liriskā traģisma virsotni – fināla ārijā viņa ir neapturama un dzied ar tādu pašatdevi kā pēdējo reizi, liekot klausītājiem aizmirst gan neizteiksmīgo franču režisora Ērika Dženovēzes iestudējumu, gan visai ikdienišķo ukraiņu diriģenta Andrija Jurkeviča partitūras lasījumu.
Elektra. Nogalini savu māti!
Pavasara jaunums Vīnes Valsts operas repertuārā – Riharda Štrausa trillera Elektra jauniestudējums ar spožo dramatisko soprānu zviedrieti KS Nīnu Stemmi titullomā. Viņa dzied Izoldi, Brīnhildi un Turandotu. Tagad arī Elektru – vienu no psiholoģiski un vokāli sarežģītākajiem personāžiem; nākotnē Nīna Stemme atveidos Kundri.
Jauno Elektru iestudējuši vācu režisors Ūve Ēriks Laufenbergs un somu diriģents Miko Franko. Vīnes Valsts opera īpaši nedzenas pēc novitātēm un izaicinājumiem režijā, šī izrāde klasificējas kā mēģinājums ielauzties mūsdienu kategorijā. Vizuāli tā ir iespaidīga, raisa pat vieglas šausmas: niknas gestapovietes mazgā kailas sievietes (Elektras un viņas māsas Hrīsotemīdas viņu vidū nav) netīrā stūrī, gaisotne ir bīstama un represīva. Blakus mazgāšanas stūrim ir milzīga ogļu kaudze un lifts, kura kabīnē vispirms redzam dzīvus cilvēkus, taču drīz viņus nomaina līķi.
Nogalinātā Mikēnu karaļa Agamemnona meita princese Elektra ir izteikti vīrišķīga, staigā uzvalkā, viņas nīstā māte Klitaimnestra ir vecumdienu marasma un glamūra iemiesojums – viņai mugurā ir vakarkleita, kas žilbina ar spīguļiem; acīmredzot jaunībā Klitaimnestra, kura tagad pārvietojas ratiņkrēslā, bijusi veiksmīga topmodele (viņu tēlo glīta, slaida gara auguma zviedru dziedātāja Anna Larsone). Sapņodama nogalināt māti un tādējādi atriebt tēvu, Elektra apkampj Klitaimnestru – tā, ka viņa gandrīz nomirst no bailēm.
Nīnas Stemmes izpildījumā Elektra ir spēcīga, diezgan mierīga sieviete, kura ir pārliecināta par katru savu soli – histērija viņai ir sveša. Kad viņa paņem cirvi, skudriņas skrien pār kauliem ne tikai vecajai Klitaimnestrai, bet arī skatītājiem. Pārdomu brīžos Elektra apsēžas uz čemodāna, kurā glabā fetišus, kas saistīti ar tēva piemiņu. Varone atmaigst un dzirksteļo, kad ierodas viņas brālis Orests (vācu basbaritons KS Falks Štrukmanis): viņu duets ir ekstāzes pilns. Brālis un māsa skūpstās, viņš viņu izģērbj... Vai tiešām sagaidīsim incestu ogļu kalna pakājē? Nē, Orests tikai palīdz Elektrai novilkt bikses – ģimenē ir atgriezies vīrietis, tāpēc viņa var valkāt kleitu, protams, melnu. Šo vardarbīgo pasaku noslēdz pietiekami efektīga baleta aina – uz skatuves griežas pārīši kā šovā Dejo ar zvaigzni, un Elektra viņus aizrautīgi diriģē, pirms izzūd skatuves melnumā.
Nīna Stemme šajā izrādē Vīnē atkal būs dzirdama 2015. gada novembrī – nepalaidiet garām. Viņas Elektra radikāli atšķiras no visām citām.
Mākslinieki uzlabo priekškaru
Beidzoties operas vai baleta izrādes cēlienam, nesteidzieties uz bufeti un sagaidiet brīdi, kad tiks nolaists priekškars. Vīnes opera kopš 1998.–1999. gada sezonas īsteno laikmetīgās mākslas projektu: katru sezonu kāds ievērojams mākslinieks tiek aicināts noformēt teātra ugunsdrošības priekškaru. Šī akcija tiek rīkota sadarbībā ar organizāciju museum in progress (www. mip.at), pretendentus vērtē žūrija, kurā darbojas kuratori Daniels Birnbaums, Akiko Mijake un Hanss Ulrihs Obrists.
Šajā sezonā priekškara dizaina autore ir leģendārā amerikāņu māksliniece, performances un videomākslas pioniere Džoana Džonasa – viņa šogad pārstāvēs ASV Venēcijas biennālē. Iepriekšējos gados priekškaru Vīnes operā noformējuši Metjū Bārnijs, Ričards Hamiltons, Tasita Dīna, Marija Lasniga, Rirkrits Tiravaniža, Džefs Kūnss, Rozemarija Trokele, Francis Vests, Sajs Tvomblijs, Kerits Vins Evanss, Deivids Hoknijs un citas vizuālās mākslas pasaules prominences.
Kautiņš Mālera zālē
Vīnes Valsts opera tikko izziņojusi 2015.– 2016. gada sezonu. No Latvijas zvaigznēm tajā visbiežāk būs dzirdama Marina Rebeka: oktobrī un novembrī viņa atveidos donnu Annu operā Dons Žuans, februārī un martā iejutīsies Džuljetas tēlā Romeo un Džuljetā, maijā tēlos galveno lomu Traviatā. Elīna Garanča novembrī atgriezīsies pie Šarlotes lomas Verterā. Egils Siliņš nākamā gada maijā dziedās operā Fidelio. Nežēlojiet naudu un biļetes iegādājieties laikus!
Vidējais vietu aizpildījums operas un baleta izrādēs Vīnes operā ir 99% – biļetes tiek izķertas uz visām izrādēm neatkarīgi no zvaigžņu kalibra. Šajā teātrī labāk nemēģināt pārlēkt no lētajām sēdvietām uz dārgākām – šādiem centieniem rūpīgi seko līdzi zāles uzraugi un vietu ierādītāji; īsi pirms izrādes sākuma viņi atzīmē blociņos neaizņemtās vietas (kā rāda statistika, to Vīnes Valsts operā nav daudz) – ja nākamajā starpbrīdī tajās pēkšņi parādās skatītāji, viņiem tiek lūgts uzrādīt biļetīti. Gada sākumā Vīnes Valsts operā tika aizturēts kāds operas un baleta fans, kura hobijs bija iegādāties lētākās biļetes un pēc tam pārsēsties visdārgākajās vietās. Viņš tika nodēvēts par Operas spoku – ilgu laiku viņu nevarēja noķert. Beidzot policija noziedznieku notvēra – viņam gandrīz izdevās izbēgt, operas teātra Gustava Mālera zālē izvērtās kautiņš ar sargiem. Vīrietis dažas stundas pavadīja policijas iecirknī. No Vīnes Valsts operas viņš ir izraidīts uz visiem laikiem.