Dažas dienas pirms koncerta komponists Gunārs Freidenfelds gan izskatās
visai mierīgs un labprāt atceras, kā īsti nonācis pie mazliet biedējošā
skaitļa — 50. "Man jau labāk patiktu, ja tas norādītu manu vecumu,
nevis to, cik ilgi esmu nostrādājis," Gunārs Freidenfelds smejas,
sakot, ka daži viņu jau pamanījušies apsveikt dzimšanas dienā,
acīmredzot vārdiņš "darba jubileja" viņiem paslīdējis garām. Patinot
atmiņu kamolu, izrādās — uz skatuves pirmoreiz kāpts, mācoties 7.klasē:
"Tas bija vasarā, kad pionieru nometnes nobeigums bija toreizējā Operas
un baleta teātrī. Man bija jānostājas uz skatuves un jānopūš pionieru
marša fanfaras."
No skatuves — uz radio
Jubileja gan jādala uz pusēm, jo 25 gadus Gunārs Freidenfelds nostrādājis Latvijas radio, bet vēl 25 gadi pavadīti uz skatuves. "Nu jau gan vairs to nedaru, jo, kad atvadījos no sava beidzamā ansambļa Ādažos, ar to manas skatuves gaitas arī beidzās." Kopš tā laika vienīgā saistība ar skatuvi ir viņa vadītais bērnu ansamblis Vējupīte Ādažos, kam viņš raksta mūziku.
Savā laikā Freidenfelds muzicējis gan Rīgas estrādes orķestrī jeb REO, gan ansamblī Zvaigznīte kopā ar dziedātāju Ojāru Grīnbergu. Spēlēts arī vairākos deju orķestros, kuru nosaukumus nemaz nevarot atcerēties. "Astoņdesmito gadu sākumā atnācu uz Latvijas radio. Sāku pirmajā programmā, tad — 99 ½, kas bija Latvijas radio 2 priekštecis; savulaik kopā ar Daigu Mazvērsīti veidojām raidījumu ciklu Latvju roks no A līdz Z. Toreiz jau viss nebija ierakstīts datorā, kā tagad, lipinājām lentītes un nesām lielos ruļļus uz studiju piecas minūtes pirms raidījuma..." Atskatoties uz to laiku, varot teikt — tas bija visnotaļ smags, bet arī ļoti interesants. Mūziķi veduši puspagrīdes ierakstus, vienubrīd latviešu mūzika gandrīz netika ierakstīta; tad sekoja šlāgeru bums. "Tagad ierakstu ir tūkstošiem, tāpēc tā vairs nav problēma. Manām trim programmām: Rupjmaizei, 1000 dziesmas un Bez mīlestības nedzīvojiet pietiek," gaviļnieks nopriecājas.
Dāvanu saraksts skaidrs
Pašlaik gan komponista domas pievērstas svētdienas koncertam Dzintaros. "Ļoti priecājos, ka tajā piedalīties neatteicās ne Raimonds Pauls, ne Margarita Vilcāne — ja vien viņa pagūs atgriezties no brauciena pa Eiropu; arī dziedātāja Zane Dombrovska un brāļi Petrauski." Viņiem un saviem senajiem līdzbiedriem Gunārs Freidenfelds uzticējis izpildīt savas vecās un zināmās, kā arī samērā nesen tapušās dziesmas. "Nemaz nebiju domājis rīkot koncertu, paldies par šo ideju maniem kolēģiem," viņš mazliet mulsi teic. Iegadījies, ka beidzamajā laikā tapušās dziesmas esot par rozēm. "Sanācis tā durstīgi — sāku ar dziesmu Kaktuss, beidzu ar rozēm," Gunārs Freidenfelds pajoko, piebilstot — diemžēl pazudis 70.gados iznākušās plates vāciņš ar Ērika Oša zīmējumu. Ja kādam tas mājās saglabājies, tā būtu laba dāvana jubilejā. Bet kliņģera vietā gaviļnieks labprātāk saņemtu rozes — vienalga, kādā krāsā, jo viņam mīļi visi ziedi. Un, tā kā tapušas jaunas dziesmas, kuru pietiktu vismaz diviem albumiem, neskādētu arī kāds, kurš gribētu palīdzēt tās izdot. "Re, dāvanu saraksts gatavs!" komponists smejas, atgādinot — koncertā piedalīsies arī grupa Zeļļi, ar kuru kopā muzicēts visu vasaru; arī grupa Klaidonis un Aina Poiša. "Pārlaidīšu šo koncertu, tad varēs domāt par jaunām lietām!" komponists nopriecājas, atzīstot — jāpielabo tik daudz astīšu un sīkumu, ka par lampu drudzi domāt galīgi neesot laika.
***
Gunāra Freidenfelda jubilejas koncerts Mana dziesma
Dzintaru koncertzālē 31.augustā plkst.19