Kādēļ koncerts, kurā skanēs Elvisa Preslija dziesmas, notiek tieši
tagad? "Īpaši ne pie viena datuma tas pievilkts netiek, lai gan
16.augustā, kad Elviss aizgāja viņsaulē, visā pasaulē diezgan plaši
tiek atzīmēta viņa piemiņas diena. Taču mans koncerts drīzāk ir
veltījums tām dziesmām, ko Preslijs savulaik izpildījis." Izrādās, ka
nākamgad Ivars Pētersons varēs svinēt 20 gadu jubileju, kopš pirmoreiz
uz skatuves izpildījis rokenrolu — tas bijis tālajā 1989.gadā festivālā
Bildes. Mūziķis smej, ka šis būs tāds kā atskaites koncerts tam, ar ko
viņš nodarbojas — rokenrolam. "Visus šos gadus esmu spēlējis pasākumos,
ballītēs, klubos, bet tāda īsta solokoncerta man nav bijis. Turklāt,
tuvojas mana 40.dzimšanas diena un nodomāju — kādēļ gan es nevarētu
sarīkot šādu koncertu?".
Ne tikai rokenrols
"Nebūs jau tā, ka skanēs tikai rokenrols vai tikai Elvisa komponētās
dziesmas. Viņš savā mūžā ir ierakstījis vairāk nekā 1000 skaņdarbu, un
tās ir bijušas visos iespējamajos stilos — gospeļi, kantrimūzika,
kinomūzika, protams, arī rokenrols. Tā ka bija, no kā izvēlēties," pauž
mūziķis, piebilstot — divdaļīgajā koncertā viņš muzicēs kopā ar savu
pavadošo grupu Petersons Band & Co un viesiem — Jolantu Gulbi,
Laimi Rācenāju, Zani Dombrovsku, Valdi Indrišonoku, Mirtu un
operdziedātāju Rudīti Ruško, dziesmas izpildot gan viens, gan duetos.
Spēlēšot arī pūtēju grupa un vijolnieka Raimonda Ozola vadītais stīgu
kvartets. "Būs vēl viens izpildītājs, bet lai tas paliek kā noslēpums."
Ivaram nebūšot iebildumu, ja kāds klausītājs celsies kājās un mēģinās
dejot rokenrolu. Protams — ja vien apsardze neiebildīs. "Ja man būtu
jāpasaka viens iemesls, kādēļ sestdien jābūt Dzintaros, es teiktu —
tāpēc, ka tur būs interesanti. Gan repertuāra, gan uzaicināto viesu
dēļ." Par pilsētā redzamajām koncerta reklāmām Ivars nemulstot:
"Manuprāt, labāk reklamēt koncertu, nekā, piemēram, dzeltenajā presē
stāstīt, ka tas un tas atkal iegādājies jaunu mašīnu vai sievai
kažoku."
Gatavs atteikties no titula
Pētersons ar rokenrolu aizrāvies nejauši — mācoties mūzikas skolā, klausījies tolaik pieejamās plates un lentes ar mūziķu ierakstiem un pamazām sācis spēlēt arī pats. "Es gan negribētu, ka mani nepārtraukti dēvē par "latviešu Elvisu Presliju", jo pats nekad tā sevi neesmu saucis," mūziķis strikti nosaka. Tiesa, viņš pirms vairākiem gadiem apmeklējis Amerikā notiekošo Elvisa Preslija līdzinieku konkursu, kurā ticis pusfinālā un izpelnījies vietējās preses interesi. "Esmu Preslija fans, taču tas nenozīmē, ka man būtu pilna māja ar viņa piemiņas lietām. Un koncertos nevelku Preslijam tik raksturīgo grezno, balto kostīmu, lai gan uz skatuves nekāpju gluži Tkreklā un džinsos." Savu dēlu Elvisu Patriku gan mūziķis nosaucis par godu Preslijam. Mūziķa nākotni dēlēnam Ivars nepareģo, lai gan puikam interese par rokenrolu esot un viņš labprāt mācoties spēlēt gan klavieres, gan ģitāru. "Tad jau redzēs, jo laika ir pietiekami."
Par savu negribēto titulu Pētersons teic — ja atradīsies kāds, kas Preslija dziesmas izpilda labāk par viņu, lai droši piesakās uz titulu "latviešu Elviss Preslijs", jo viens otrs konkurents esot parādījies. "Zinu, ka Kristaps Streičs dzied Preslija dziesmas, un pērn šovā Raivo Rosts tika pieteikts kā Preslija fans…" Taču viens nav noliedzams — Ivaram, kura repertuārā ir arī latviešu dziesmas, rokenrols jau sen kļuvis par dzīvesveidu. "Man nav problēmu viesībās pie galda paņemt ģitāru un nodziedāt kādu galda dziesmu. Bet daudz labprātāk tomēr spēlēju sev tik ierasto mūzikas stilu, un, ja vēl varu ar to sagādāt prieku citiem, tad viss ir kārtībā!"
Koncerts The songs of Elvis — ielūdz Ivars Pētersons
Sestdien, 6.septembrī, plkst.19 Dzintaru koncertzālē