Komponisti par latviešu operām. Ēriks Ešenvalds: Man vajag džambu!

Man vajag to,kâ nav!

Komponēt mūziku pārdošanai un radīt spilgtu, paliekošu mākslas darbu nav viens un tas pats. Šīs operas sakarā - nu tad iepazīstiet un izlemiet - vai radīta māksla vai arī profesionāla kompozicionāla kompilācija? Šķiet, ir gana daudz argumentu par labu otrajam.... Tas arī nav slikti, bet nu tad nav ko pārmēru liekulīgi tiražēt "lielā talanta" vizuālo un muzikālo tēlu. Turklāt diez vai daudz piesauktajā starptautiskajā apritē Ešenvalds reāli izceļas ar kaut ko pāri citiem stāvošu. Plašām masām pārdodamas mūzikas virziena autors, kādi ir tūkstošiem un desmiti tūkstoši (tikai nedaudzi no viņiem ir pāri virziena vidusmēram), kas arī lielā mērā nosaka jaunās operas vērtējuma leņķus.

šāds skatījums. Vispār, labāk skaidra izvēle - vai nu pop-rok opera vai akadēmiskā žanra izpratnē un stilistiskā radīta, abos gadījumos tikai ar spilgtiem (ja ir talants un izdodas) citas jomas mūzikas valodas "piešpricējumiem" fragmentāri. Citādi iznāk kā Iemūrētajos - vēlme izpatikt laikam Liepiņam, labu naktsklubu un diseņu jaunatnei (saviem draugiem koru un baptistu aprinās, kuriem pirmizrādēs jāstāv kājās kliedzot ovācijas) noved pie rezultāta - tāda stilistiski un mākslinieciski nekatras dzimtes opera. Tajā dažādu ietekmju kopā salikšana veikta kopumā akceptējami, bet vai radies spilgts, paliekošs mākslas darbs? Vai tik nozīmīgajā operas žanrā apliecināts komponista neatkārtojami individuālais rokraksts? Var arī jautāt - vai tāds šim komponistam vispār ir?........

Lepnība ir Grēks.

Taapat kaa vinjs ar tevi,meenestinj

Nekad nav bijusi nauda un nebus. Tada vienmer ir bijusi atbilde. Man piem ir kauns par Latvijas valdibu.

ja vajag vienas izrādes dēļ,kuras skatuves mūžs drīzāk īss,nekā garš,tad lai pats nopērk. Atgādina padomju laikus,kad opera nopirka instrumentu viola da gamba (Romeo un Džuljeta),lai uz tā nospēlētu 4 taktis un pēc tam norakstītu.