Nu jau atkal pagājuši desmit gadu jeb Laikam klāt laiks, kā māksliniece Anita Jansone-Zirnīte nosaukusi savu grāmatu par Lāčplēsi — dokumentālu vēstījumu par Pumpura Lāčplēša simt gadu jubilejas ieceri un realizāciju 1988.gadā Burtniekos, kura lielākā daļa atvēlēta Ojāra Martinsona melnbaltajām fotogrāfijām, ko papildina par laiku liecinošu dokumentu kopiju klāsts — preses izdevumi, dokumenti, rokraksti, programmas un pat pārtikas taloni.
A.Jansone-Zirnīte ir arī 20.jūnijā Burtniekos notikušās Lāčplēša divdesmitgades izrādes iniciatore, kad vairāku tūkstošu apmeklētāju priekšā atkal uzstājās liela daļa to pašu mākslinieku, kas pirms divdesmit gadiem. Solistu pārliecība un atdeve, savas rokoperas partijas uz skatuves dziedot uz gleznaino mākoņu fona Burtnieku ezera krastā, nebija zudusi. Īsteni melnos tēlos iejutās Jumprava, lieliski bija Zigfrīds Muktupāvels un Niks Matvejevs, Imants Vanzovičs un Jānis Sproģis, centās arī Aivars Brīze un Igo, šoreiz klāt nākušie Gunāra Kalniņa koris un Zane Dombrovska. Publika, gluži kā pirms divdesmit gadiem, sasēdusies zemē, piepildīja laukumu starp krēslu rindām un skatuvi, bet finālā visi bija kājās un uzgavilēja trešās atmodas laika lielformāta darbam, it kā pagājušo divdesmit gadu nemaz nebūtu. Šī notikuma lieciniekiem atliek doties noskatīties to visu pilsētnieciskajā Arēnā. Lai varētu teikt: nu, vismaz šādi!
Māra Zālīte, Zigmars Liepiņš. Rokopera Lāčplēsis Arēnā Rīga 11.jūlijā plkst.18
Anita Jansone-Zirnīte. Grāmata Laikam klāt laiks. Mansards, 2008