Latvieši igauņu operas salā
Vētrainā, drēgnā vakarā lietus un skarbs jūras vējš neganti pluinīja milzīgas, smagnējiem viduslaiku pils mūriem piegulošas koncerttelts jumtu, zem kura, skanējumā sacenšoties ar dabas stihiju, risinājās noskaņai atbilstoša mītiska drāma — Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis izrāde Andreja Žagara režijā. Ar jauno lietuviešu talantu Modestu Pitrenu pie diriģenta pults. Šādi uz Igaunijas lielākās salas Baltijas jūrā sākās Latvijas Nacionālās operas viesizrādes starptautiskajā festivālā Sāremā operas dienas. Festivālā, kas nelielajā Kuresāres pilsētiņā (ar tikai 15 000 iedzīvotāju) visu nedēļu līdz 26.jūlijam milzu teltī — amfiteātrī zem piecām "operas" lustrām (!!!) — pulcēja ap 1400 skatītāju, LNO parādīja arī Džakomo Pučīni Turandotu, kur līdzās LNO solistiem (Kristīne Gailīte — Liu, Krišjānis Norvelis — Timurs, Raimonds Bramanis, Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis — Ķīnas imperatora ministru trijotne u.c.), orķestrim un korim poļu diriģenta Tadeuša Voicehovska vadībā muzicēja izcila princeses Turandotas atveidotāja, Vācijā dzīvojošā Krievijas dziedātāja Jeļena Nebera un amerikāņu tenors Karloss Moreno, kurš arī Rīgā saviļņojis ar spožu sniegumu Kalafa lomā. Visā apkārtnē atbalsojās gan spēkpilnās, krāšņās mūzikas kulmināciju virsotnes, gan klausītāju ovācijas — neparasti karstas šai ziemeļu zemei un ļaudīm, kuru vidū bija arī daudz tūristu no Somijas un Vācijas.
Latvieši ir mugurkauls
"Sāremā operas dienu mugurkauls — tā paši festivāla rīkotāji no Igaunijas valsts koncertorganizācijas Eesti kontsert izteicās par LNO viesizrādēm, kuras turpinājās ar orķestra, kora un solistu dalību kopprojektos — galā koncertā un Verdi Rekviēma atskaņojumā Igaunijas ievērojamo diriģēšanas metru Eri Klāsa un Nēmes Jervi vadībā. Galā koncertā, kura īpašā rota bija pasaulslavenais somu bass Mati Salminens, mūsu solisti Kristīne Gailīte (viegli kā pērlītes saverot Lindas di Šamonī un Rozīnas āriju koloratūras!), Egils Siliņš un Kristīne Zadovska muzicēja līdzās Igaunijas Nacionālās operas lepnumam, dramatiskajam soprānam Heli Veskus un mecosoprānam Monikai Evelīnai Līvai, kurai paredz Elīnas Garančas vēriena karjeru. K.Zadovska un E.Siliņš iekļāvās arī Verdi Rekviēma solistu kvartetā, savukārt K.Gailīte, K.Norvelis un I.Bagele sniedza kamermūzikas koncertu. "Šīs mums ir lielas viesizrādes, uzstāties Sāremā devās vairāk nekā divsimt mākslinieku," vērtē LNO mākslinieciskais direktors Arturs Maskats. Viņš priecājas, ka LNO bija iespēja izpausties pilnīgi pretēja rakstura izrādēs: jaunās estētikas inscenējumā Klīstošais holandietis un klasiski krāšņajā Turandotā, kura mūsu Operas repertuārā ir jau kopš 1973.gada. Lai gan LNO operas trupa šosezon apliecinājusies arī kopprojektā Luksemburgā un pabijusi pat Honkongā, viesizrādes Igaunijā ir būtiskas tieši tāpēc, ka parādāmies arī saviem vistuvākajiem kaimiņiem. To darot, pašu labākie spēki, piemēram, Egils Siliņš Holandieša titullomā, papildināti ar jau iepriekš Rīgā pārbaudītiem papildspēkiem — profesionāli iespaidīgu Zentu vācu soprāna Katrīnas Benkes izpildījumā, somu basu Jāko Rihanenu (Dalanda lomā), Zīgfrīda iestudējuma titullomā iepazīto Joniju van Halu Ērika tēlā.
Sadarbības burvis
"Gan Klīstošais holandietis, gan Turandota bija mūsu izvēle. Gribējām piedāvāt izrādes, kuru pašlaik nav Igaunijas operteātru repertuārā. Bet LNO aicinājām tāpēc, ka tas ir ļoti augsta līmeņa teātris," atklāj festivāla mākslinieciskais vadītājs, Igaunijas Nacionālās operas režisors Ārne Miks. Pašas Igaunijas pienesums salīdzinājumā ir neliels — Dž.Verdi Trubadūrs Vanemuines teātra izpildījumā. Eesti kontsert šo festivālu rīko tikai otro gadu, lai gan jau pirms desmit gadiem Kuresāri pie operu izrādēm radināja vietējā mūzikas skolotāja. Brīvdabā traucēja lietus, odi, trūka naudas. 2007.gadā festivāls vairs nenotika. Tāpēc festivāla reanimētāji, Eesti kontsert, lēma, ka nepieciešama izrāžu telts. Ik gadu te līdzās Igaunijas operu izrādēm notiek viesizrādes. Pērn ceļojoša trupa no ASV rādīja Gēršvina Porgiju un Besu, nākamgad viesosies Staņislavska un Ņemiroviča Dančenko teātris no Maskavas. Kora un kamermūzikas koncerti notiek baznīcās visā salā. "Šovasar Pils operas namā (tik lepni tiek dēvēta milzu telts! — I.L.) lielā pieprasījuma dēļ pat izvietojām vēl trīs papildrindas, lai galā koncerā ielaistu 1500 klausītāju," palepojas A.Miks. "Klausoties LNO izrādes Sāremā, man ir ļoti siltas jūtas. Esmu redzējusi daudz izrāžu Rīgā, un ļoti labi zinu, cik augsts ir jūsu Operas līmenis — tā ir pasaules kvalitāte. Tāpēc es ļoti priecājos, ka Aivars Maē nolēma šajā festivālā parādīt cilvēkiem, ka tepat blakus, kaimiņos, ir tik lielisks teātris! Mēs pārāk daudz sūkstāmies par to, kā mums nav. Taču mums ir cilvēki, kuri dara brīnumus. Piemēram, Eesti kontsert komanda, kuras vadītājs Aivars Maē ar šo sezonu būs Igaunijas Nacionālās operas direktors, manuprāt, ir īsts sadarbības burvis. Viņš lieliski prot kopt labas attiecības, iemantot uzticību. Viņam izdodas, jo viņš tic," uzsvēra Igaunijas kultūras ministre Laine Jānesa. "Festivāls ir ne tikai atdzimis, bet vēršas plašumā. Manuprāt, tā bija ģeniāla ideja padarīt Sāremā par operas salu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.