Katram diskam – The Fame, The Fame Monster, Born This Way un tagad ARTPOP (Gāga lūdz, lai nosaukumu raksta lieliem burtiem, tas esot konceptuāli) – dziedātāja izdomā savu biogrāfiju un piekļuves kodu. Viņa sev izsniedz tādu kā indulgenci un iestudē kārtējo tematisku vodeviļu. Šoreiz Lēdija Gāga sevi prezentē kā mediju, kurā savienojas māksla un mūzika. Albums un viedtālruņu aplikācija ARTPOP ir "vorholiska ekspedīcija pretējā virzienā", jo tagad māksla iebrūk popkultūrā, nevis otrādi. Mūzikas tapšanas procesā Gāgu iedvesmojusi sadarbība ar teātra avangardistu Robertu (Bobu) Vilsonu, performances mākslas leģendu Marinu Abramoviču un tēlnieku Džefu Kūnsu – viņi ir vizuālās kultūras flagmaņi, kuri ir radījuši savu unikālo stilu un valodu. Viņu klātbūtne Gāgas projektā ievieto dziedātāju pavisam citā – elitārā – kontekstā un nostiprina viņas reputāciju. Šajā karjeras posmā reputācija mākslas aprindās dziedātājai ir svarīgāka nekā pozīcija topos, kuros Gāga nu jau zaudē konkurentēm: Keitijai Perijai, Mailijai Sairusai un gada atklājumam popmūzikā – 17 gadu vecajai jaunzēlandietei Lordai, īstajā vārdā Ellai Jeļičai-O’Konorai.
Lēdija Gāga ir ideju vampīrs – kad visas sulas no mūzikas un modes jau izspiestas, viņa metas mākslinieku apskāvienos un tiek laipni pieņemta. Skaidrs, kāpēc, – Gāga ir enerģijas kamols, viņai spīd acis, viņa gatava uz visu. Tas ir labs pamats jaunai draudzībai un abpusēji izdevīgai sinerģijai. Šo eksperimentu var uzskatīt ne tikai par kopīgu mākslas darbu, bet par zīmolu kooperāciju. Gāgai jau ir bijusi vērā ņemama sadarbības pieredze ar māksliniekiem – 2009. gadā itāļu mākslinieks Frančesko Vecoli uzveda grandiozu performanci Losandželosas Laikmetīgās mākslas muzejā MoCA, kurā Gāga spēlēja Demjena Hērsta apgleznotās klavieres, viņai galvā bija arhitekta Frenka Gērija projektētā cepure, apkārt dejoja Maskavas Lielā teātra baleta solisti – tas bija veltījums Sergeja Djagiļeva Krievu sezonām. Vēlāk mūziķe iesaistījās mākslas spēlēs ar ekstravaganto, noslēpumaino performances mākslinieku Terensu Ko. Savukārt studiju gados Gāga pētījusi gan Demjena Hērsta, gan fotogrāfa Spensera Tunika (tas, kurš veido klusās dabas ar simtiem kailu modeļu visās pasaules malās) daiļradi.
Visi jūsmo par Marinu
Režisors Roberts Vilsons iestudēja Gāgas priekšnesumu MTV Video Music Awards balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notika augusta beigās Bruklinā Ņujorkā. Pirms dažām nedēļām Gāga 48 stundas pozēja Robertam Vilsonam, kurš viņu iemūžināja savu portretu sērijā, – viņi radīja franču gleznotāja Žaka Luija Dāvida Marata nāves (1793) un itāļu renesanses gleznotāja Andreas Solārio Jāņa Kristītāja galvas (1507) kopijas ar Gāgu galvenajā – Marata un Jāņa Kristītāja – lomā.
Uz albuma ARTPOP vāka ir atainota Džefa Kūnsa veidotā Gāgas skulptūra, fonā – kolāža, kurā izmantoti Botičelli gleznas Veneras dzimšana fragmenti. Džefs Kūnss ir CD vāka dizaina autors. Taču par savu galveno iedvesmotāju un skolotāju Gāga pašlaik uzskata mākslinieci Marinu Abramoviču, kura pēdējos gados negaidīti kļuvusi par popkultūras ikonu. Ar Marinu Abramoviču sen draudzējas alternatīvās mūzikas karaļi Entonijs Hegertijs no Antony & the Johnsons un Rūfuss Veinraits, tagad viņu pielūdz arī hiphopa magnāts Džejs Zī (Marina Abramoviča nofilmējusies viņa klipā Picasso Baby), un bez viņas nespēj dzīvot Lēdija Gāga.
Atsijājiet rīsus no lēcām
Marina Abramoviča par Gāgas fanātismu tikai priecājas: pateicoties dziedātājas aktivitātei sociālajos tīklos, miljoniem cilvēku, kuriem nav specifiskas intereses par mākslu, uzzināja par Marinas Abramovičas retrospekciju un performanci The Artist Is Present/Mākslinieka klātbūtnē, kas 2010. gada pavasarī notika Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA. Gāgai bijusi izšķiroša loma vēl vienā Marinas Abramovičas projektā: Hadsonas mazpilsētā (turpat, kur Prāta vētra ierakstīja savu pēdējo albumu Vēl viena klusā daba), netālu no Ņujorkas, viņa būvē savu Performances mākslas institūtu MAI, kuru paredzēts atklāt 2015. gadā un kura izveide izmaksās 20 miljonu ASV dolāru. Daļu līdzekļu – 600 000 dolāru – māksliniecei šovasar izdevās iegūt, izmantojot crowdfunding jeb pūļa finansējuma piesaistes interneta platformu Kickstarter. Marina ir pārliecināta, ka tas nebūtu iespējams bez reklāmas rullīša, kurā nofilmējās Lēdija Gāga.
Tajā dziedātāja kā nozombēta izpilda Marinas Abramovičas izstrādātos rituālus: elpo un atbrīvo savu iekšējo enerģiju, aizsietām acīm un pilnīgi kaila skraida pa mežu, guļ apkampusies ar milzīgu kristālu. "Visi sāka ziedot naudu pēc Gāgas video parādīšanās," saka Marina Abramoviča. "Modes nams Prada iedeva 10 000 dolāru. Daša Žukova pārskaitīja 10 tūkstošus. Pati Gāga caur savu radošo laboratoriju Haus of Gaga ziedoja 100 tūkstošus." Lēdiju Gāgu, tāpat kā tūkstošiem citu mākslas mīļotāju, piesaistījis Marinas Abramovičas dziļi personiskā darba vērienīgums, emocionalitāte un humānisms, kā arī pašas mākslinieces bezbailīgā, optimistiskā daba un dvēseles plašums. Savās performancēs viņa parādījusi pasaulei, ka var darīt to, kas šķiet neiespējams ne fiziski, ne mentāli.
Lēmums piesūkties Marinas Abramovičas harismai ir Lēdijas Gāgas veiksmīgākais triks, taču nevar teikt, ka mūziķi vadītu tikai merkantili nodomi – viņas sajūsma ir patiesa. Gāga pati pieteicās Marinas Abramovičas treniņā, kas paredzēts jaunajiem performances māksliniekiem, lai nostiprinātu fizisko un garīgo izturību. Marinai Abramovičai ir sagatavots īpašs rituālu cikls ne tikai māksliniekiem, bet arī skatītājiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi uztvert laikmetīgo mākslu un atvērt savu apziņu jaunai pieredzei. To visu dedzīgi vēlējās piedzīvot arī Lēdija Gāga. Viņa gribēja zināt, kā nomierināties un atslēgties no apkārtējas kņadas, kā vispār dzīvot slavas cietumā un saglabāt veselo saprātu.
Kādā intervijā Gāga nesen stāstīja, ka jau gadiem ilgi nav jutusi īsta vēja pieskārienus sejai – ārā viņa tikpat kā neiet, pastaigās nedodas. Tikai no viesnīcas līdz limuzīnam, viņa brauc no vienas garāžas uz citu, arī tāpēc, ka nevēlas parādīties publiskās vietās bez grima un jauna kostīma, jo fani ir pieraduši, ka Gāga vienmēr ir tēlā. Viņa pati ir savu spēles noteikumu gūstekne: "Turnejas laikā mana garākā pastaiga svaigā gaisā ir lidlaukā, kad eju no automašīnas līdz lidmašīnai."
Kas var palīdzēt Gāgai? Tikai Marinas Abramovičas viedums. Viens no darbiem, kuru privātajā psiholoģiski meditatīvajā trīs dienu mācību programmā Gāgai uzdeva performances meistare, bija atsijāt un pārskaitīt divas mārciņas kopā samaisītu rīsu un lēcu. Gāgai šis vingrinājums stresa noņemšanai tik ļoti iepatikās, ka viņa visur ņem līdzi lielu kasti ar rīsiem un lēcām. Ja nervozē, uzreiz sāk skaitīt.
Dziedātāja arī aizņēmusies tēlu no Marinas Abramovičas performances Mākslinieka klātbūtnē – piemēram, intervijas vidū vai pozējot fotogrāfiem un faniem viņa var sastingt un nekustēties aptuveni pusminūti, mēģinot izspiest no sevis asaras. Vairāk par abu dāmu attiecībām lasiet stila žurnāla V Magazine rudens izdevumā, kurā publicēta Marinas Abramovičas intervija ar Lēdiju Gāgu.
Apsēstība nav grēks
Mēs pazīstam Lēdiju Gāgu kā apdāvinātu demagoģi, tāpat kā citām slavenībām – piemēram, Bejonsē un Oprai Vinfrijai – viņai ir mesijas komplekss. Šīs dāmas ir pārliecinātas, ka glābj pasauli. Daļa patiesības tajā ir, un Lēdija Gāga ir pašas saceltās sociālās kustības līdere, kuras ieroči ir tvīti, feisbuka "statusi", videokrikumi, tērpi un mazākā mērā – viņas mūzika. Māksliniece prasmīgi rada teatralizētas hiperbolas, taču visas viņas idejas un koncepcijas sanāk simtreiz interesantākas un dullākas par dziesmām.
Gāga nav pirmā, kura cenšas satuvināt vizuālo mākslu un mūziku. Britu laikraksta The Guardian mūzikas kritiķis Aleksis Petridis laipni atgādina Gāgai, ka grupa The Who savā skanējumā sen ir mēģinājusi īstenot Gustava Mecgera pašdestruktīvās mākslas idejas; The Velvet Underground pasāžu atkārtojumi atspoguļojuši Endija Vorhola multiplikācijas un tēlu reproducēšanas metodi; Roxy Music debijas albuma postmodernie eksperimenti bijuši Ričarda Hamiltona kolāžu skaniskais ekvivalents.
Mākslu ir studējis Džons Lenons, Deivids Bovijs, Roxy Music, The Talking Heads un Sonic Youth dalībnieki, kā arī jaunākās paaudzes zvaigznes, piemēram popmūzikas radikāliste M.I.A. jeb Maija Arulpragasama. Lēdija Gāga no visas sirds cenšas celt popkultūras prestižu, tāpēc žēl, ka viņas mūzika bieži ir tik banāla, taču cilvēkiem allaž patīk sajūsmināties par banalitātēm, un tas nav grēks. Gāga to visu apspēlē, pierādot, ka maniere un pasniegšanas veids ir ne mazāk svarīgs kā tēma, ka intonācijai ir sava vērtība, ka interpretācija un parafrāze var būt ne mazāk interesanta par oriģinālu. Nav tā, ka Gāga visu laiku bezkaunīgi zog un parazitē uz citu atradumiem – viņa azartiski un vaļsirdīgi piedāvā savu versiju par to, ko pieredzējušie popmūzikas klausītāji, viņu pašu ieskaitot, labi zina un mīl. Dažreiz, kad Gāgai rodas patiešām izcils hits, viņas darbā pat ārišķīgums un nieki iegūst māksliniecisku jēgu.
Ko teiktu Bertolts Brehts?
Albumā ARTPOP mūziķe vēlas mums atklāt sava radošā procesa aizkulises. "Pirms manis to jau ir darījis Bertolts Brehts," Gāga lepni paziņo. "Viņš rādīja to, kas notiek aiz skatuves redzamās daļas. Brehtam tā bija metafora, kas ļāva runāt par korupciju varas gaiteņos. Mēs atkailinām korupciju mūzikas industrijā. Es vēlos, lai maniem faniem būtu iespēja piedzīvot īstu māksliniecisku procesu." Kad septembrī Lēdija Gāga uzstājās iTunes rīkotajā festivālā Londonā, visu viņas tērpu, parūku un grima maiņa notika uz skatuves, publikas acu priekšā. Interesanti, ko par to teiktu Bertolts Brehts?
"Kad es tikko parādījos mūzikas industrijā – tāda blonda, ar krūtīm un pakaļu –, visi domāja, ka mākslinieciskais process man ir svešs un vispār nav svarīgs. Visi uzvedās tā: aizveries un uzdziedi mums popdziesmiņas! Taču es esmu māksliniece. Es vēlos, lai mana mūzika būtu laba, lai albums būtu labs. Es vēlos augt un attīstīties. Man nepatīk, ka man prasa: vai jaunā dziesma būs līdzīga Bad Romance? Man uzreiz gribas teikt: kas ir Bad Romance? Kas ir Telephone? Kas ir Alejandro? Kas ir Poker Face? Kas ir Just Dance? Būs jaunas dziesmas!"
Gāga apgalvo, ka neguļ uz lauriem, taču ARTPOP kompozīcijas, kuras tika pirmatskaņotas pirms albuma iznākšanas, nenorauj jumtu. Gāgas repertuārā – astroloģija, mitoloģija un sekss; žanru mikslī – R&B, hiphops, tehno, disko, roks, industriāli brēcieni un mazliet elektrodžeza. Dziesma Aura – par parandžu un paralēlēm starp musulmaņu tradīcijām un zvaigznes dzīvesveidu, jo islāms ir aktuāla tēma. Dziesma Mary Jane Holland – par zālīti, jo Gāgai patīk uzpīpēt. Daži opusi skan tā, it kā māksliniece tos ierakstījusi, būdama pālī, – pilnīgi iespējami, ka tā arī bija.
Albuma izdošanu Gāga salīdzina ar strauju ejakulāciju: tu ilgi uzkrāj visu vērtīgo materiālu sevī, un pēkšņi tas jāizšauj ārā. Dziedātāja stāsta, ka albumā ir jūtama franču house un vācu tehno ietekme, kā arī hiphopa un R&B strāvas, kuras ienāca viņas mūzikā pēc tam, kad ņujorkiete Gāga pēdējos gados sāka pavadīt vairāk laika Čikāgā: "Man tur ir pieticīgs dzīvoklītis – tukša atvērta tipa telpa. Man nevajag neko lielu, tas traucē plūst manam radošumam. Nedomājiet, ka man tur viss ir no marmora – man nepatīk, ja uz mani no visām pusēm skatās mana nauda."
Vaginālās gudrības lādiņš
Čikāgas melodijas un ritmi iedvesmojuši jaunā albuma R&B dziesmu Do What U Want. "Kā es to varētu iedziedāt viena? Esmu balta čiksa no Ņujorkas, un man bla kus ir vajadzīgs R&B karalis, tāpēc es piezvanīju dziedātājam R. Kelly. Viņš ir tik talantīgs, un mums ir daudz kopīga, jo cilvēkiem par R. Kelly ir tik daudz aizspriedumu, kuri veido viņa publisko tēlu. Es vienmēr esmu vēlējusies, lai maniem faniem būtu savs viedoklis – kritisks un neatkarīgs, lai viņi paši par visu varētu spriest, nepaļaujoties uz to, ko viņiem saka priekšā." Visu, ko vajag, Gāga pateiks pati. Piemēram, to, ka dziesma Venus ir "vaginālās gudrības uzlādēts" veltījums mīlestības dievietei Venerai: "Šī ir pirmā dziesma, kuras vienīgā producente esmu es pati. Veidojot tās skanējumu, es izmetu ārā no studijas visus dzimumlocekļa īpašniekus. Vīriešiem ir citāds priekšstats par pulsāciju, par ritmu, par visiem tempiem, kas raksturīgi ķermenim. Šajā dziesmā man nevajadzēja pārāk daudz maskulīnās enerģijas. Tikai sieviete zina, kā viņai var pieskarties – tā, lai būtu patīkami. Vīrieši un sievietes baudu gūst atšķirīgi. Albums ARTPOP ir baudas avots: katrā no 15 dziesmām sajutīsiet adrenalīna pieplūdumu. Katrā dziesmā sajutīsiet orgasmu. Orgasma nebūs tikai albuma tituldziesmā, kura ir diezgan infernāla, tā ir nolaišanās ellē."
Interesanti, ka skaņdarba Venus līdzautoru vidū ir minēts nu jau aizsaulē muzicējošais leģendārais džeza mākslinieks un kosmosa filosofs Sun Ra. Ar Gāgu studijā šoreiz strādāja krievu izcelsmes vācu mūziķis, dīdžejs un producents Antons Zaslavskis jeb Zedd un Pols Blērs jeb DJ White Shadow. Maģiskas manipulācijas ar skaņām veica arī enigmātiskais producents Riks Rubins un izraēliešu psihedēliskā transa duets Infected Mushroom. Albuma titros atrodami visuresošo Dāvida Getas un will.i.am vārdi. Elektroniski histēriskais ARTPOP nav bezcerīgs (galvassāpes gan tas var izraisīt), taču, klausoties to, labāk pat nemēģināt saprast, kāds tam visam sakars ar Robertu Vilsonu, Marinu Abramoviču un Bertoltu Brehtu.
Vaigs pie vaiga
Pat ja jaunais disks jums liks vilties, nesteidzieties norakstīt ambiciozo mākslinieci un dodiet viņai vēl vienu iespēju sevi pierādīt. 2014. gada 1. janvārī plānots izdot Lēdijas Gāgas un lieliskā amerikāņu estrādes dinozaura, Frenka Sinatras iecienītākā dziedātāja – 87 gadus vecā Tonija Beneta – duetu albumu Cheek to Cheek/ Vaigs pie vaiga. Pirms diviem gadiem viņi kopā ierakstīja 30. gadu dziesmu The Lady Is a Tramp (noskatieties videoklipu!). Turklāt Gāga lepojas, ka viņu sadarbība turpinājusies Tonija Beneta darbnīcā, viņš ir arī gleznotājs: dziedātāja klasiķim pozējusi kaila. Diskā Cheek to Cheek bigbenda un spožu džeza mūziķu pavadījumā iemūžinātas Džordža Gēršvina, Kola Portera un Ērvinga Berlina kompozīcijas – šajā materiālā Gāga neākstās, un tajā var novērtēt gan viņas balsi, gan spēju pakļauties svingam un brīvi improvizēt. Orgasms būs!